Paplašinātā meklēšana

atzvilus, zurück, rückwärts: viņš metās atzvilus uz krē̦sla A. XI, 192.

Avots: ME I, 213

piezvilus: labība nuo lietus ir p. PV.

Avots: EH II, 280

piezvilu(s), piezviļu, piezviļus, Adv., schräge, schief; angelehnt, halb erhoben Wid.: lini arī nebij ne˙cik gar zemi, tikai tâ piezvilu Vīt. 26.

Avots: ME III, 313

zvilus Nötk., Vīt., zvilu, Adv., (halb) liegend: Teodōrs guļ zvilus A. v. J. 1900, S. 489. atzveltnes krē̦sls... bija mīksts, lai varē̦tu kalpuot gudrībai sē̦du un zvilu Stari II, 34. zvilus kann der alte dat. s. (s. Le. Gr. § 736) eines part. prt. von zvilt I sein.

Avots: ME IV, 776

‡ apzvilt, sich lagern (vom Getreide, perfektiv) Kalz.: labība apzvilusi.

Avots: EH I, 128

puszvilu, zvilus">puszvilus, puszviļu, puszviļus, puszvīlu Cālītis Dzīvība 12, puszvīļus ebenda 38, Adv., halb liegend: braucējs nuolaidies puszvilu A. v. J. 1898, S. 9. palika arī pate puszvilus zemē guļuot MWM. VIII, 591. Meija... bij izlaidies puszviļus gultā Duomas I, 625. dūmi laižas puszviļus uz istabas vidu U. b. 127, 14.

Avots: ME III, 437

sazvil̂t ² Dond., intr., sazviltiês Warkl., sich schief neigen: siena kaudze sazvilusi uz vieniem sāniem Dond. labība zvāllem sazvilst Celm. vītuoli sazvīluši uz ūdeņa MWM. VIII, 288. egles zari sazviluši (Var.: saguluši) uz bērziņa virsuotnīti BW. 9602 var. stipri uz vienu pusi sazvīlis krīžis Janš. Bandavā I, 230. rati bij sazvīluši uz vienu pusi Ed. Cālītis. es... biju atkal sazvilis uz suola Ezeriņš Leijerk. II, 14. lini sazviluši (haben sich gelagert) Meiran. kuoks sazvīlies Warkl.

Avots: ME III, 798

slàistît: s. kārtiņas, mietus Saikava. zuosis slaista kaklus ebenda. kad rudzus kuļ ar bluķi, tad klājienu taisuot rudzus sāk s. nuo vida un tad tik liek piezvilus AP. Refl. -tiês,

1): zirgs slaistās, bet neve̦lk Kaltenbr. spieķis vien tam slaistās ruokā Seyershof;

3): auch Auleja.

Avots: EH II, 519

slīpeniski, Adv.,

1) = (ie)slìpi (mit ì ) C., Jürg., Nötk., Serben, Smilten, Ronneb., (mit ĩ ) Libau, (mit ì ² ) Lis., Selsau, Saikava, Adl., Bers., Warkl., Odensee, Stockm., Taump, Fehsen, Kalz., (mit î ² ) Ruj., Siuxt u. a.: Juris drāž ar savu ganenīcu ūdenī slīpeniski Vīt. 79. ragavas gāja slīpeniski, kamē̦r iegāzās grāvī Raiskum. kuoks nuogriezts slīpeniski Taurup. nuolaist skapi pa trepēm slīpeniski Lennew. grāvi ruok slīpeniski. N.-Peb. viņš gāja gar kalnu slīpeniski vien (nicht gerade, sondern im Zickzack) Fehsen, Kalz.;

2) der Länge nach (= gaŗšļaukus): laidies, guli slīpeniski! Alt-Ottenhof; "zvilus">pazvilus, pusgulu": slĩpeniski nuogulties Nötk.;

3) am Boden schleppend (die Füsse beim Gehen)
Alt-Ottenhof. Zur Bed. 3 vgl. slĩpêt 3.

Avots: ME III, 936

stàvīns ² : labība nuo lietus ir piezvilus; izvējuojusi paliks atkal stāvīna PV. stāviem (stellēm) citi kuoki stāvīni, citi - gulīni Oknist.

Avots: EH II, 574

‡ viênslejus PV., = vienslejš: abi bij saguluši v. labība nuozvilusi v.

Avots: EH II, 797

I zvilnît,

1) = zvilnêt I, ohne Schlaf (im Bett) liegen Bewershof, (mit il̂ ² ) Frauenb.; pe̦lê̦ks ūdens zvilna ("?") Stari II, 31;

2) sich herumtreiben, faulenzen
Bewershof. Refl. -tiês "zvilus">pagāzties pazvilus, gāzelēties" Nötk.; "guļavāt" (mit il̂ ) Lubn.; faulenzen (mit il̂ ) Lubn.

Avots: ME IV, 775