I graîzît [Wolm., Arrasch, C., PS., Trik., Jürg., Lis., N. - Peb., Sessau, Kl., Serbigal, AP., Preili, Nerft, Ruj.],
- u, - ĩju, graĩzît [Bl., Tr., Līn., Dond., Wandsen, Dunika, Salis, Ohscheneeken], Kand. (li.
gráižyti),1) [raĩzît Nigr.],
wiederholt schneiden: zuobina asminis graizīja pūķa miesas LP. IV, 27;
2) [graîzît 2 Nigr.],
scharf streichen, züchtigen (auch fig.: geisseln):
tīrumā, klajumā graizu savu kumeliņu Ltd. 1027.
viņš graizīja tā laika sadzīves ļaunumus Balt. V.
[māte bē̦rnu gana ar rīksti graîzījusi, bet tuomē̦r nelabuojas Nigr.
viņam sāpes graîza Nigr.]
Avots: ME I,
636