aizplaučēt
‡ àizplaučêt,
1) ein wenig abbrühen (verbrühen)
PS.: aizplàucē̦ta āda;
2) hinschiessen
Lemsal: kareivji nevarēja līdz ienaidniekiem aizplaûcēt 2 , juo tie bija pārāk tālu.
Avots: EH I, 42
1) ein wenig abbrühen (verbrühen)
PS.: aizplàucē̦ta āda;
2) hinschiessen
Lemsal: kareivji nevarēja līdz ienaidniekiem aizplaûcēt 2 , juo tie bija pārāk tālu.
Avots: EH I, 42