aizstostīties
‡ àizstuôstîtiês,
1) ein wenig stottern, in der Rede stocken
Salis: viņš runā šad tad aizstuostās;
2) stotternd (in der Rede) hingelangen
Salis: viņš nevarēja ne˙cik tālu aizstuostīties.
Avots: EH I, 53
1) ein wenig stottern, in der Rede stocken
Salis: viņš runā šad tad aizstuostās;
2) stotternd (in der Rede) hingelangen
Salis: viņš nevarēja ne˙cik tālu aizstuostīties.
Avots: EH I, 53