aizvākt
àizvâkt, tr.,
hin-, wegschaffen: rati jāaizvāc uz vāgūzi. Refl.
-tiês, sich entfernen: jaunekļi reiz aizvāksies pruojām Jans.
Avots: ME I,
59
aizvākt
àizvâkt, ‡
2) = àizvâkuôt Erlaa, Nitau, Saikava, Sessw.: aizvācamu ze̦lta vācelīti Pas. VII, 478; ‡
3) "hin-, weglocken" Frauenb. Refl. -tiês. ‡
2) sich hinschleppen (wo?); ‡
3) übersiedeln, úmziehen (intr.), wegziehen (intr.) Frauenb.Avots: EH I,
61