Paplašinātā meklēšana

karstaknis, [=kārstāklis]: guovi uzšķē̦rduši, pie kam atraduši, ka tâ sauktais karstaknis (grāmatiņas) bijis pa·visam satrunējis Tēv.

Avots: ME II, 164

‡ me̦l˜nsaknis Iw., eine Beten-, Schnittkohl- od. Kohlpflanze mit dünner, dunkler, gleichsam verdorrter Wurzel.

Avots: EH I, 799

uolaknis (unter ùolakne ² ): auch Zvirgzdine n. Tdz. 47045 var.

Avots: EH II, 743

saknis (unter sakne): auch (als fem. i- St.) Oknist; loc. s. saknī Pas. XIV, 53 (aus Makašēni).

Avots: EH XVI, 418

saknist, die Keime treiben (von mehrern Subjekten): graudi saknituši; iesals saknitis Golg.

Avots: ME II, 652

‡ saûssaknis ² Iw., = ‡ me̦l˜nsaknis.

Avots: EH XVI, 461

‡ škaîdaknis Meiran, Kartoffelbrei.

Avots: EH II, 627

tauksaknis, die Schwarzwurz.

Avots: ME IV, 137

trupeknis,

4): "trupēksnis Vīt." ME. IV, 247 zu streichen!

Avots: EH II, 698

‡ vāļaknis A.-Schwanb., = vâļa ² .

Avots: EH II, 762

varzaknis,

1): kas tad tuo varzakni te lai izpeņķē! Etn. II, 33; ‡

2) "pie aiŗa kājām piesiets kuoks" (?) Etn. II, 33.

Avots: EH II, 758

viļaknis, viļāklis, viļāknis, s. viļaka.

Avots: ME IV, 597

akna, akne, gew. plur. aknas, [je̦knas Dnd.], aknes, aknis">aknis, die Leber; akņu-zāle JK. II, 66, Leberblümchen (Anemone hepatica); mit der Leber werden die Euter der Kühe, aber auch die Milch verglichen: tesmeņi kā aknītes Tr. piens kā aknes Tr. Sprw.: ste̦n kā aknu pārēdies. [Bei Kurmin 233 infl. aknys aus e̦knas = li. dial. ẽknos, woneben jãknos oder jẽknos. Le. e̦knas und li. ẽknos haben wohl, wie li. èras neben jèras "Lamm", im Sandhi ein i̯ - nach Konsonanten eingebüsst, worauf le. akn- durch Kontamination von e̦kn- und jakn entstehen konnte. Hierzu weiter die gleichbedeutenden ai. yákṛt, gen. s. yaknáḥ, gr. ή˜παρ, gen. s. ή'πατος, lat. jocur oder jecur, gen. s. jecinoris, s. Walde Wrtb. ² unter jecur, Trautmann Apr. Spr. 367, Boisacq Dict. 326 f. mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 65

dauzakņa [Meuermühlen, Erlaa, hier von einer Mannsperson auch - dauzaknis; dàuzakņa ² Mar., dauzākņa Kalz.], = dauzuoknis.

Avots: ME I, 445

‡ izplakns (aus *izplaknis oder *izplaknus) Seyershof, = izplatu(s): sivē̦ns gāja i.

Avots: EH I, 472

ùolakne ² Zvirgzdine, uolākne Zbior XVIII, 277 f., uolaknis Infl. n. U., Warkl. (mit ùo ^2), das Rührei.

Avots: ME IV, 416

uoleksnes, = aknis">uolaknis, das Rührei. uoleksnīte,

1) s. uolekts:

2) "?": mēnesītis zvaigznes skaita , . . : visas bija vakarā, uoleksnītes (Var.: auseklīša) vien nebij BW. 34447, 5 var.

Avots: ME IV, 417

‡ paknidêt Seyershof, = paknist: karpeļiem laksti ir paknidējuši kādu pusknuoķa gaŗumu.

Avots: EH II, 143

sakne,

1) auch aknis">saknis (li. šaknìs, apr. sagnis "Wurzel") Manz. Lettus, Elger Diction. 155, Glück, Lng., sakns, -s Manz. Lettus, die Wurzel: Sprw. kāda sakne, tāda atvase. ve̦cam kuokam dziļu saknes. saknis mest, wurzeln Manz. Lettus. savīta tā..., tāpēc ka saknis viņai nebija Glück Matth. 13, 6. - zuoba sakne, die Zahnwurzel: pie zuoba izšķiram trīs daļas: kruonīti..., kakliņu... un sakni Māc. p. dz. 58. - sakņu augi, Hackfrüchte B. Vēstn.;

2) der Schnittkohl
Warkh.;

3) Plur. saknes, das Gemüse:
pāra grē̦das sakņu viņam bija nuorunātas pie... algas Aps. VII, 8. sakņu dārzs, der Gemüsegarten;

4) in Pflanzenbezeichnungen:
bezgala sakne Etn. III, 159, laserpitium latifolium; buku saknes Peņģ., pimpinella saxifraga L.; Jāņa sakne, rhizoma filicis maris Birsman; Pẽteŗa sakne, orchis maculata Dond.; kaulu sakne, Mauerpfeffer (sedum acre L.) Konv. ¹ 860; meisteru sakne, imgeratoria ostruthium Mag. IV, 2, 37; me̦lnā sakne, Schwarzwurzel (scorzionera hispanica) Peņģ. Sakņu dārzs 35; retējuma sakne, Rotwurz (tormentilla L.) RKr. II, 79; rūgtā sakne, Laserkraut, weisse Hirschwurz (laserpitium latifolium L.) RKr. II, 73; Konv. ¹ 230; Konv. ² 358; saldā sakne, gemeiner Tüpfelfarrn, Engelsüss (polypodium vulgare L.) U., RKr. II, 76; Konv. ² 3732; saules sakne, angelica silvestris L. RKr. II, 66; taukā (Mag. IV, 2, 28; Konv. ¹ 782) od. tauku (RKr. II, 79) sakne, Beinwurz, Schwarzwurz (symphytum officinale L.); zal(k)šu sakne, polygonum bistorta L. Mag. IV, 2, 43; Konv. ¹ 849; ziepju sakne, Seifenkraut (saponaria officinalis L.) RKr. II, 77, zu sakas II.

Avots: ME II, 652

saknitêt, = aknist">saknist: sē̦kla saknitējusi Bauske.

Avots: ME II, 652

šiepla Akniste, Nerft, comm., šieplis ² Gr. - Buschhof, einer, der viel lacht, ein Spötter. Vgl. li. šyplà "Spötter".

Avots: ME IV, 20

uzvā`rds Wolm., L., U., uzvā`rde (li. užvardė "uzvārds" Miežinis) Mar. n. RKr. XVII, 139, Bers. n. FBR. III, 35, Aknist, Festen, Golg., Mahlup (mit ā`r ² ), Gramsden, Kalleten (mit âr ² ), der Familienname.

Avots: ME IV, 397

varzaklis, wer verwirrt, vermischt Spr. varzaknis Wid., der Wirrwarr; eine verwickelte Sache.

Avots: ME IV, 482

vazaklis A.-Laitzen, Lubn., Meiran, Schwanb., Selburg, vazaklis U., Mag. IV, 2, 153, vazāklis N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, Amboten, AP., Bauske, Erlaa, Golg., Memelshof, Nerft, Nigr,, Odensee, Raiskum, Schibbenhof, Stockm., Wain., Wessen, Vīt., vazāknis Bers., Blumenhof, Erlaa, Kalzenau, Kl., Selburg, aknis">vazaknis Lub., ein Herumtreiber, ein Strolch: kuo, vazākli, vazājies? Wain. kuo, vazakli (Var.: vazakle, vazanda), vazājies pa manām ganiklām? BW. 29506, 5 var. dažs kļūs par vazakli Plūd. Llv. II, 331. suns tāds vazāklis, nestāv mājās, vazājas apkārt Vīt.

Avots: ME IV, 488

viļaka,

1) viļāka U., C., Nötk., Ronneb., Smilt., viļaks U., Karls., viļâklis Nötk., viļaklis Nerft, viļakls Lubn., viļāknis Golg., Grawendahl, Meselau, Nötk., Peb., Plm., Ramkau, Sessw., Stomersee, viļākns, viļakns, Plur. viļakņi Meiran, viļākņi Bers., Erlaa, viļakņi Peb. n. U., der Platz im Getreide, wo ein Pferd (od. ein anderes Tier) sich gewälzt hat;
viļaka Ronneb., viļāknis Gr.-Buschh. "labības sakritums veldē": ja zirgs viļājies, tad paliek viļāknis Grawendahl. zirgi uz tīruma izviļājuši vairāk viļākņus Plm. n. RKr. XVII, 86. zirga viļaklis Lubn. tāds kâ zirga viļāknis, von besonders gutem od. schlechtem Getreide gesagt Sessw. iešu miežus iz viļāšu deviņiem viļākņiem VL. aus Meselau. mazs gabaliņš linu - kâ labs zirga viļāknis Ramkau. cūku vilākņi Kaudz. Izjurieši 241. plē̦sums viss vienuos viļaknuos B. Vēstn. miežus izviļāšu deviņiem vilākniem VL. aus Lös. bij re̦dzams kaņepēs liels viļaknis (eine verwühlte Stelle, wo ein Mensch geschlafen hat) Kaudz. M. 146. rudzu stiebri bijuši ... save̦lti viļakā Janš. Mežv. ļ. I, 233. zâle žuogmales ežā nuovārtīta viļakā Līgava I, 409. liniem viļaka ("?") virsū; luopiņi, lūk, saguldināti uz badu Plūd. Rakstn. I, 109. viņa sakasuse... krietnu viļaku ("?") MWM. VIII, 332;

2) viļāknis, ein Mensch, der sich im Gras od. im Bett gewälzt hat und eine unordentliche, verwühlte Stelle zurücklässt
Grawendahl; vilākņi, Ferkel, die sich im Schmutz wälzen Ramdam;

3) viļakņi, Klötze, womit man den Flachs in der Weiche be schwert
Meiran;

4) viļâkņi "siena grīztes" Golg., Sessw. Zu viļât I.

Avots: ME IV, 597