Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'apmē̦tāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'apmē̦tāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (4)

apmētāt

apmẽ̦tât, tr., freqn.,

1) fortgesetzt bewerfen:
panāksniekus kāzenieki apmē̦tā salmiem BW. III, 1, 23; dubļiem, akmeņiem apm.;

2) bewerfen, trakeln:
zīda matauklas bija tikai apmē̦tātas Etn. IV, 107. svārkiem puogu caurumi jāapmē̦tā Duomas III, 2. Refl. -tiês,

1) sich fortgesetzt bewerfen:
apm. dubļiem, eig. u. übertr., sich gegenseitig mit Kot bewerfen, beleidigen, blamieren;

2) sich umherwerfen:
nu šuodien bijis trauku vedējs; - trauki vien apme̦tājušies RKr. VI, 24, eine sprichwörtl. Redensart, angewandt, wenn jem. ein Geschirr zerschlägt.

Avots: ME I, 107

dubļi

dubļi, der Kot, Schlamm: pa dubļiem vārtuoties dubļains paliksi. savu tuvāku dubļiem apmē̦tāt. es kalpuone, tu kalpiņš, abi dubļu bridējiņi. ai saulīte, nebrien dubļu. verbirg dich nicht hinter die Wolken. nauda kâ dubļi od. rubļu kâ dubļu, naudas ne graša. [Wohl zur Wurzel von dube̦ns nebst dubra "Sumpf", akymr. dubr "Wasser" u. a., s. Leskien Abl. 295. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 153 f., Berneker Wrtb. I, 238, Trautmann Wrtb. 46.]

Avots: ME I, 509

mēts

mè̦ts ² [Warkh., Bewurf (beim Nähen, das nomen acti zu apmẽ̦tât

2]: kre̦klu šuvu,... kamē̦r mē̦tu apmē̦tāt BW. 1343 (aus Lubn.).

Avots: ME II, 622

šķiezt

šķiezt (?) "aptraipīt, apmē̦tāt" Bewershof; fehlerhaft für šķiest? Doch spreche man auch in Bers.: viņš man šķieza (= šķieda) dubļus acīs (neben: šķieda naudu!).

Avots: ME IV, 54