aprasot
aprasuôt,
1) tr., betauen;
aprasuoti kuoka zari JR. IV, 132;
2) intr., mit Tau bedeckt werden:
aprasuojuse pļavas puķīte Lautb. visa zeme aprasuojusi Latv. Refl. -tiês, sich benetzen: tad dzirdē̦tājai acis aprasuojās A. XI, 127.
Avots: ME I, 113
1) tr., betauen;
aprasuoti kuoka zari JR. IV, 132;
2) intr., mit Tau bedeckt werden:
aprasuojuse pļavas puķīte Lautb. visa zeme aprasuojusi Latv. Refl. -tiês, sich benetzen: tad dzirdē̦tājai acis aprasuojās A. XI, 127.
Avots: ME I, 113