aprumbāties
aprumbâtiês,
1) verwachsen, heilen, vernarben:
pārlūzušais kauls aprumbājies;
2) sich bewickeln, sich plump mit Kleidungsstücken behängen, umbinden;
ziediņi aprumbājušies, die Blüten schlagen nicht aus. puisis negrib augt, viņš aprumbājies, der Junge bleibt so lang als dick U.
Avots: ME I, 116
1) verwachsen, heilen, vernarben:
pārlūzušais kauls aprumbājies;
2) sich bewickeln, sich plump mit Kleidungsstücken behängen, umbinden;
ziediņi aprumbājušies, die Blüten schlagen nicht aus. puisis negrib augt, viņš aprumbājies, der Junge bleibt so lang als dick U.
Avots: ME I, 116