apruna

apruna, apruņa, üble Nachrede: ei! tas ir nejauks gabals, ka tādas apruņas jādzird Kaudz. M.

Avots: ME I, 116


apruna

apruna: tā nav nekāda apruna, bet taisnība Kand. dzirdē̦tu paļu un aprunu pastāstīšanu pašai aprunātai Janš. Līgava I, 461.

Avots: EH I, 110