apsvēpêt, apsvēpinât, tr., beräuchern: jāiet guovs apsvēpēt LP. VI, 165; zirgiem purnus apsvēpināja LP. VII, 317.

Avots: ME I, 128

apsvēpêt, ‡ Refl. -tiês, sich beräuchern: kad iet pie bitēm, de̦r a. Jürg.

Avots: EH I, 118