apsvètît, tr.,

1) segnen:
Sprw. lai dievs tevi apsvētī nuo galvas līdz kājām. ar bē̦rnu pulciņu dievs tuos apsvētījis Alm.;

2) segnend von der Gewalt des Teufels befreien:
mācītājs lai nāk ve̦lna pilnuo māti apsvētīt LP. VI, 897.

Avots: ME I, 128

apsvètît,

1): glāzīti apsvētīta ūdeņa Pet. Av. II, 201; ‡

3) beschimpfen
(ironisch) Bers.

Avots: EH I, 118