Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'arẽjs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'arẽjs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

vakarējs

vakarẽjs, gestrig U.: pienācis vakarējs kungs (derselbe Herr, der gestern da war) LP. VI, 167. kâ es biju runājusi! šuodien kauna nevarēju vakarējās valuodiņas BW. 9021. vakarējs siena pļāvums nav vēl grābjams Frauenb. - nav jau vakarējais RKr. VI, 932, Saikava, der hat seine Erfahrung, ist nicht dumm. tas nav vis vakarējais un zin, kuo lieta vē̦rta Deglavs Rīga II, 1, 142. es tādās lietās arī nee̦smu vakarēja, zinu es arī jau savu tiesiņu Janš. Mežv, ļ. I, 177. neesi vis vairs ne˙kāda vakarējā MWM. XI, 5.

Avots: ME IV, 447

Šķirkļa skaidrojumā (4)

aizvakar

àizvakar, vorgestern; àizvakarẽjs, vorgestrig: aizvakarējā diena; adv. àizvakardìen, vorgestern; àizvakarrît, am Morgen des vorgestrigen Tages.

Avots: ME I, 58

arājs

arãjs, arẽjs,

1) der Pflüger:
arājs apstājas vagas galā JK. V, 31;

2) der Landmann, der Bauer, im Volksliede oft durch
zemes näher bestimmt BW. 7168. Sprw.: arājam gŗūts darbs, bet salda dusa. kas duos arāja mētelim zīda uoderi;

3) das Dem. arājiņš dient im Volksliede als Bezeichnung des Verlobten, des Versorgers, des Ehemannes:
šuodien veda sērdienīti pie maizītes arājiņa Ar. 303. ikkuŗai meitiņai Laima šķīra arājiņu Ar. 1879. arējs ist der Pflüger, der im gegebenen Moment pflügt, arājs dagegen der Landmann, dessen Lebensberuf der Ackerbau ist. arāji u. arãjnieki heissen in Pabbasch die landeinwärts lebenden Bauern im Gegensatz zu den Fischern. [Zur Form von arājs s. Le. Gr., S. 206.]

Avots: ME I, 140

vakardienējs

‡ vakardienējs, = vakarẽjs: rādās tē̦li gluži kâ vakardienēji Sudrabkalns V. b. 1. 122.

Avots: EH II, 750