atkrist
atkrist (li. atkrìsti), intr.,
1) abfallen eig. u. uneig.:
kaļķi atkrituši nuo sienas. tur nekāds labums neatkrita, da fiel nichts Gutes ab. Aleksass ir atkritis, ist abgefallen, untreu geworden Rain.;
2) zurückfallen:
tik es sē̦dus neatkritu BW. 10841, atkrist augšpē̦du;
3) sich hinlegen, sich ein wenig aufs Ohr legen:
strādnieki nuogāja atkrist kādu stundu diendusā;
4) fallen, abnehmen:
ūdens atkritis; atkrist lē̦tāki, billiger werden;
5) wieder anfangen zu functionieren,
Gegens. zu aizkrist: balss, mēle pēc ilgas klusēšanas tam atkrīt A. XI, 125.
Avots: ME I, 168
1) abfallen eig. u. uneig.:
kaļķi atkrituši nuo sienas. tur nekāds labums neatkrita, da fiel nichts Gutes ab. Aleksass ir atkritis, ist abgefallen, untreu geworden Rain.;
2) zurückfallen:
tik es sē̦dus neatkritu BW. 10841, atkrist augšpē̦du;
3) sich hinlegen, sich ein wenig aufs Ohr legen:
strādnieki nuogāja atkrist kādu stundu diendusā;
4) fallen, abnehmen:
ūdens atkritis; atkrist lē̦tāki, billiger werden;
5) wieder anfangen zu functionieren,
Gegens. zu aizkrist: balss, mēle pēc ilgas klusēšanas tam atkrīt A. XI, 125.
Avots: ME I, 168