atrīdīt

[atrîdît Salis, tr., weghetzen: ar suni atrīda luopus nuo labības.]

Avots: ME I, 186

atrîdît, ‡ Refl. -tiês Gr.-Essern "atrunāties, atsvabināties nuo pārme̦tumiem".

Avots: EH I, 162