Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atrunāties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atrunāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
atrunāt
atrunât, tr.,
1) abreden, abraten:
K. raudzīja viņu nuo tāda darba atrunāt LP. VI, 517. tie raudzīja viņu atrunāt, lai tīšā nāvē neskrien LP. VI, 1007;
2) wieder, noch einmal reden, wiedererzählen:
kuo ar mani nuorunāja, steidz uotram atrunāt BW. 9024; dafür gew. atstāstīt;
1) entgegnen:
es viņam neatrunāju nevienu vārdu pretim; [
4) nach U. auch: durch Sprechen von etwas losmachen, freimachen
]. Refl. -tiês,
1) likties atrunāties, sich beschwatzen, abraten lassen
A. XIII, 523;
2) redend sich entgegenhalten, sich weigern:
nuo sākuma tas atrunājās, bet... Apsk. I, 455;
3) sich satt reden:
abas dpaudzenes runāja un nevarēja atrunāties ne cauru nakti A. XVI, 297.
Avots: ME I, 187
1) abreden, abraten:
K. raudzīja viņu nuo tāda darba atrunāt LP. VI, 517. tie raudzīja viņu atrunāt, lai tīšā nāvē neskrien LP. VI, 1007;
2) wieder, noch einmal reden, wiedererzählen:
kuo ar mani nuorunāja, steidz uotram atrunāt BW. 9024; dafür gew. atstāstīt;
1) entgegnen:
es viņam neatrunāju nevienu vārdu pretim; [
4) nach U. auch: durch Sprechen von etwas losmachen, freimachen
]. Refl. -tiês,
1) likties atrunāties, sich beschwatzen, abraten lassen
A. XIII, 523;
2) redend sich entgegenhalten, sich weigern:
nuo sākuma tas atrunājās, bet... Apsk. I, 455;
3) sich satt reden:
abas dpaudzenes runāja un nevarēja atrunāties ne cauru nakti A. XVI, 297.
Avots: ME I, 187