atrukstēt

atrukstêt, atrukšķêt, atrukšêt, atrukšķinât, intr., entgegengrunzen: cūka (kuilis) atrukst LP. V, 35; V, 33.

Avots: ME I, 187


atrukstēt

atŗukstêt Dunika, Kal., = atrukstēt.

Avots: EH I, 163