atsêdêt ‡ Refl.
-tiês,1) = atsêstiês Pas. IX, 536 (aus Lettg.), Salis;
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss sitzen: skruodelis cauru dienu šūdams tâ atsēdējies, ka pakaļa sāk tirpt Ahs.
Jē̦kabs pie grāmatām atsēdējies visas dienas Janš. Dzimtene
2 III, 295.
Avots: EH I,
164