nobeigas
nùobèigas, das Ende, [nuobeiga L., der Rest]: darbu nuobeigas Spr. viņa nuobeigu kliedzieni nuobeidzas nejaukā kliedzienu pļeŗķuoņā Druva I, 1280. viss jau izkults, tikai jālaiž vēl nuobeigas (der Rest des Getreides) cauri Hofzumberge.
Avots: ME II, 760
Avots: ME II, 760