Paplašinātā meklēšana

žabārkstis (nom. pl.), ausgerissene Baumwurzeln Grobin, Ob. - Bartau, Ruba: spīlarklu sien ar mežā uzietām izturīgām žabārkstīm.

Avots: ME IV, 783

‡ àizgaluôt,

1) die Enden befestigen (?):
a. lakatu"lakata bārkstis sapīt, lai lakats neirst" Bauske;

2) fortschaffen:
suni aizgaluojis Trik.

Avots: EH I, 23

‡ atplūkât,

1) = ‡ atplucinât I: a. bārkstis Wolm.;

2) zupfend öffnen:
a. pumpuru (vaļā).

Avots: EH I, 159

‡ atraustît,

1) wiederholt oder viele ab- resp. herzerren
Wolm. u. a.: a. visas bārkstis;

2) wiederholt zerrend losreissen:
vējš (vai bē̦rns) var a. duris.

Avots: EH I, 161

bārstes,

3): 33971 zu ersetzen durch 33971. 2 var, bārstes Drobbusch "= bārkstis".

Avots: EH I, 209

[druôkstis ² Matthiae. plur. t.,

1) = bārkstis 1;

2) die von einem brennenden Pergel fallenden Kohlen
Bers. Zu apdruoksts.]

Avots: ME I, 507

‡ krandžalas Kurmene "bārkstis".

Avots: EH I, 642

ņudzeklîgs,

[1) "verpinkert"
Ve̦cāķi: ņudzeklīga dzija Autz, Grünh., Gramsden. bārkstis ir ņudzeklīgas Peb., Serben, Erlaa, Segewold, Nitau, Alswig, Ruj.;

2) "wimmelnd":
ņudzeklīgs skudru pūznis MSil.]

Avots: ME II, 904

piẽkaras (pie ve̦zuma, kaudzes, drēbēm), etwas Überflüssiges, Unnützes Ronneb., Drosth., N.-Peb., Mitau: puisis nuoņe̦m auzu ve̦zumam piekaras, lai nepiekaisītu ceļu; "unnützer Schmuck am Pferdegeschirr" Vank.; "bārkstis, izruotājumi gar lakatu un vilnaiņu malām Ronneb.

Avots: ME III, 255

‡ pušulis Libau "kuopā sasietas bārkstis".

Avots: EH II, 337

skurinât, tr., schütteln (Apfelbäume Erlaa, Peb., Kokn. n. U.), rütteln, hin u. her bewegen; zausen U.; lausen U., im Kopf Parasiten suchen Mag. XIII, 2, 66: vīri... bārdas vien skurināja (Var.: kustināja) BW. 19823. aita skurina asti Golg. cūka... ausis vien skurināja (Var.: škurināja, luncināja, plaukšķināja) 22832. mana sieva piedzē̦rusi, ausis vien skurināja 26980. mazais ļipu skurināja 34678 var. viņa skurināja baltās galdauta bārkstis Veselis Saules kapsē̦ta 56. viņa skurināja nuogrieztuo dvieli Blaum. vējš skurina, der Wind zauset U. Refl. -tiês,

1) sich schütteln:
drebinādamies, skurinādamies un viebdamies Austriņš Vērpetē 19;

2) sich in den Haaren kratzen, krauen, mit dem Schnabel in den Federn suchen (von Vögeln)
U., Mag. XIII, 2, 66;

3) trödeln, mit Nichtstun die Zeit verbringen:
luopi karstajā laikā netiek ē̦duši, tikai skurinās pa krūmiem Druw. n. RKr. XVII, 77. In der Bed. "schütteln, rütteln" vielleicht durch spurinât beeinflusst. Sonst zu ai. skunāti "stöbert, stochert", an. skora "scheuern, schrubben", mhd. schorn "zusammenscharren" u. a., s. Persson Beitr. 952 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 552.

Avots: ME III, 906

‡ šūpains "?": līdzās ... bērzs, šūpainas zaru bārkstis pār ceļu nuokārdams J. Sārts Daugavas gada grām. 1937, S. 49.

Avots: EH II, 659

vizmaîns: (vītuola) vizmainās, smalkās lapu bārkstis Vanagu ligzda 78. gaišie, vizmainie lauki 129.

Avots: EH II, 791

žvankstêt,

1) dumpf schallen, tönen
Lemsal (mit an̂ ² ): puikas svaida akmeņus, ka žvañkst vien Bauske. aizkrīt bultas žvankstē̦damas Vēr. II, 540. žvankstē̦damas sasitās... vaŗa bārkstis Domas I, 56. gaiss žvinkst un žvankst Pas. VI, 280. pannas žvankst krītuot uz ķieģeļiem Bers.;

2) Unsinn, dummes Zeug sprechen, faseln, schwatzen
Bers., Kl. - Salwen, Frauenb., Lubn., Mitau, (mit añ ) Bauske, A. - Ottenhof, Ruj., Rutzau, N. - Salis, (mit an̂ ) Adl., AP., C., Erlaa, Gr. - Buschhof, Heidenfeld, Kalz., A. - Laitzen, Meiran, Oknist, Prl., Saikava, Selsau, Sessau, Sessw., Sonnaxt, (mit an` ² ) Lemsal, Schnehpeln, viel, schnell und unaufhörlich sprechen Bixten (mit añ ), viel schelten Stockm. ("mit àn ² "), N. - Bartau (mit an̂ ² ), unaufhörlich (bis zum Überdruss Bers.), mit singender Stimme sprechen Vīt., sich wiederholend sprechen Nötk. (mit an̂ ); (grundlos) bellen Bers., Sessau (suns žvan̂kstēja visu nakti C., Saikava); "widersprechen" Trik. - Vgl. zvankstêt und švankstêt.

Avots: ME IV, 842