[I bļaũrîgs, adj., der viel schreit oder laut schimpft C., Bers., Kandau, Bixten, Stelp. u. a.: nemeirīgi un bļaurīgi putni, kas traucēja... mieru.]

Avots: ME I, 320

[II bļaũrîgs Nigr., grimmig.]

Avots: ME I, 320

II bļaũrîgs: b. kliedziens A. Brigadere Daugava I, 1088. bļaurīga piedzeršanās ar truokšņiem un kaušanuos Kaudz. Atmiņas I, 24.

Avots: EH I, 233