balgalvis

bal̃[t]gal̂vis, westkurl. bal̃gâlis, -e, (li. bal[t]gal̃vis), der, die Weissköpfige, Blonde: ciema gani balgālīši BW. p. 2 29394; mūs māsiņa balgālīte RKr. XVI, 141. baltgalve, beliebter Name einer Kuh; im VL. Beiname der Bachstelze: cielava, balgalve; balgalvji, Wollgras (Eriophorum polystachion) Mar. RKr. XV, 107.

Avots: ME I, 253


balgalvis

bal̃gal̂vis: bal̃gal̂ve 2 Dunika, Siuxt, Kuhname; bal̃gal̂vĩtis AP.,

a) eine Kleeart mit weissen Blüten;

b) "zâles nuosaukums"; bal̃gal̂vji AP., zum Bleichen ausgebreiteter geweichter Flachs.

Avots: EH I, 200