brīdināt
brĩdinât, brĩdenêt [Bl.], tr.,
1) rügen, schelten, bedrohen:
mazi nākat ēst un dzert, lieli tautu brīdināt BW. 17521, 4;
2) warnen
LP. IV, 42;
[3) ansputen
U.: zirgus]. Subst. brĩdinātājs, der Warnende; brĩdinājums, die Rüge, der Verweis; die Warnung. [Vielleicht als alte Iterativform zu slav. briti "scheren, rasieren", bridъkъ "scharf" ai. bhrīņāti "versehrt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 94.]
Avots: ME I, 333
1) rügen, schelten, bedrohen:
mazi nākat ēst un dzert, lieli tautu brīdināt BW. 17521, 4;
2) warnen
LP. IV, 42;
[3) ansputen
U.: zirgus]. Subst. brĩdinātājs, der Warnende; brĩdinājums, die Rüge, der Verweis; die Warnung. [Vielleicht als alte Iterativform zu slav. briti "scheren, rasieren", bridъkъ "scharf" ai. bhrīņāti "versehrt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 94.]
Avots: ME I, 333