Paplašinātā meklēšana

abra: maizes abru BW. 18493; 20218. iejaviņa abriņā 21022 var. augsta abra 21440.

Avots: EH I, 1

abra, bei Mancelius auch abris, Backtrog; Demin, abriņa, kleiner Backtrog; abriņa, Wiesental Kand., eine Tiefe im Flusse oder Teiche Mit. (cf. li. ãbrinas, ein hölzernes Buttergefäss und [ãbrė "Bottich, Kübel" und - nach Petersson Zur Kennt. 33 f. - auch ir. uibne < * obnio- "kleines Trinkgefäss"]); abru-kãja, das Gestell, auf dem der Brodtrog ruht.

Avots: ME I, 6

abr(a)kasis,

1) (auch in der Bed. "ein aus zusammengeschabtem Teig gebackener Brotlaib"):
abrakasis auch Siuxt, abrakasītis Linden, abrkasis auch Orellen, Seyershof, abrkaš Salis;

2) das letzte Kind
- auch Orellen.

Avots: EH I, 1

abr (a) kasis, abrukasis, abrukasas, abraskasis, (abr (a) kasts, dem. abr (a) kastiņš Tals., Dond.), der Rest des Teiges und der daraus gebackene Kuchen: abraskaša kukulītis katru reizi, kad maizi ce̦p, vilkam par ganu algu jāduod LP. VII, 873. abr (a) kasis:

1) das eiserne Instrument, mit dem der Rest des Teiges zusammengeschabt wird,
in Linden abarkasis Mag. XIII, 2, 42;

2) im Scherze: das letzte Kind
(Ulm.). abrukasis oder abrukasa, Teigkrätzer, Hungerleider (Ulm.).

Kļūdu labojums:
ganu alga = gana alga

Avots: ME I, 6

abraskrãpis Purap., abruskrãpis, das Instrument, mit dem der Teig zusammengeschabt wird. Nach Ulm. auch abruskrāpīte.

Avots: ME I, 6

‡ âdbraũķis, der Gerber Janš. Bandavā I, 10.

Avots: EH I, 192

‡ àizbradât Spr.,

1) hinwaten, fortwaten:
pīlē̦ni nez kur aizbradājuši;

2) zutreten:
guovis aizbradājušas izraktuo grāvi;

3) teilweise niedertreten:
miežu lauks gar ceļu aizbradāts. Refl. -tiês, allmählich zugetreten werden: grāvītis aizbradājies cieti.

Avots: EH I, 11

‡ àizbrakšêtiês AP., Dunika, Golg., Schwanb., àizbrakšķêtiês, erkrachen, eine ganz kurze Zeitlang poltern: krūmuos kas aizbrakš(ķ)ējās.

Avots: EH I, 11

àizbraucẽjs, (f.) - ẽja, einer (eine), der (die) wegfährt: aizbraucējiem deva līdz ciema kukuļus BW. III. 1, 92.

Kļūdu labojums:
kukuļus = kukuli

Avots: ME I, 20

‡ àizbràuciêns, das einmalige Fortfahren; die Hinfahrt: par savu negaidītuo aizbraucienu Janš. Bandavā I, 179. viņu aizbraucienam Lestenē (nach Lesten) ... bijuši labi panākumi Janš. Līgava II, 96.

Avots: EH I, 11

‡ àizbraũcinâtiês, beim Spazierenfahren, Rodeln (versehentlich) hingeraten: bē̦rns aizbraucinājies par tālu Stenden.

Avots: EH I, 11

‡ àizbraũcît, wiederholt streichend, streifend, abstreifend hinter etw. geraten lassen oder entfernen: a. lapas aiz kastes. a. piedurkni aiz e̦lkuona. a. matus aiz ausīm. a. smiltis pruojām.

Avots: EH I, 11

‡ àizbraũkalêt, hin- und herfahrend hingelangen: krāmu žīds aizbraukalējis līdz kaimiņu nuovadam Bauske.

Avots: EH I, 11

‡ àizbraũkât, hin- und herfahrend (einmal!) hinführen: aizbraukāja zirgu pie kaimiņa Salis. Refl. -tiês, = ‡ àizbraũcinâtiês: zē̦ns aizbraukājies par tālu Salis.

Avots: EH I, 11

‡ àizbraukšêt, (Äste, Reisig) knarren machend fortlaufen Trik. Refl. -tiês, erknarren, eine ganz kurze Zeitlang knarren: mežā kas aizbraukšējās Trik.

Avots: EH I, 11

‡ àizbraušķêtiês Golg., Schwanb., = ‡ àizbraukšêtiês.

Avots: EH I, 11

àizbràukt: ‡ Refl. -tiês,

1) aizbraukties garām, aneinander vorbeifahren:
viņi aizbraukušies viens uotram gaŗām Schwanb.;

2) man aizbraucies par tālu, ich bin unversehens zu weit hingefahren.

Avots: EH I, 11

àizbràukt, wegfahren, hinfahren: dē̦ls aizbrauc uz e̦ze̦ru LP. IV, 2; aizbr. gaŗām, vorbei-, vorüberfahren: mēs visiem aizbraucām gar,ām, wir überholten alle im Fahren; kapsē̦tai aizbraukt gar,ām LP. VII, 148.

Avots: ME I, 20

‡ àizbrazdât, polternd, lärmend, laut sprechend fort-, hingehen: puišu bars aizbrazdāja pa mežu pruom Dunika.

Avots: EH I, 11

‡ àizbrazdinêt,

1) anfangen (für eine kurze Zeit) zu lärmen
Kaltenbrunn: nez kas tur aizbrazdinēja;

2) polternd fort-, hinfahren:
tur kas gar stūri aizbrazdinēja Warkh.;

3) "līku luoču aiziet" Gr. - Buschh. Refl. -tiês "anfangen hörbar zu gehen":
tur augšā kas aizbrazdinējās Gr. - Buschh., Warkh.

Avots: EH I, 11

‡ apbradât,

1) watend (schwerfällig schreitend) (eine Anzahl von Stellen) niedertreten, zertreten:
a. duobes, visas malas;

2) watend beschmutzen:
a. kājas Wolmarshof. Refl. -tiês, sich watend beschmutzen Wolmarshof, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 74

‡ apbran̂cêt ² (?) MSil. "leicht verwunden (abschürfen)": a. kam ruoku.

Avots: EH I, 74

apbraũcît, ‡

2) ringsherum abstreifen
Saikava u. a.: a. bērziņiem lapas; ‡

3) (mit der Hand) ringsum einen Strich ziehen
Dunika u. a.: maizes mīcītāja apbraũka ar pirkstu vis˙apkārt abrai.

Avots: EH I, 74

apbraũcît, tr., ringsherum streicheln: vecīši apbrauka bucīšiem vē̦de̦rus LP. IV, 43.

Avots: ME I, 77

apbraũkât, iter., zu befahren, besuchen pflegen: senāki mācītāji apbraukāja rudeņuos linuodami savas draudzes.

Avots: ME I, 77

apbràukt, tr.,

1) befahren, besuchen:
kaimiņus;

2) um etw. fahren, umfahren:
kur tik ātri tu, saulīte, jau zemīti apbraukusi RKr. VIII, 4. ceļuotāji apbraukuši milzīgajai bumbai apkārt Astr. 5. dažus riņķus pa pagalmu un ap māju apbraukuši BW. III, 1, 14.

Avots: ME I, 77

‡ atbradât

1) her-, zurückwaten;

2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten Salis;

3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,

1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;

2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.

Avots: EH I, 136

atbrañgt, atbrengt Bers., -stu, -gu, intr., wieder kräftig (brangs) werden, wieder zu Kräften kommen, sich erholen: bet paši mēs atbrangām B. Vēstn. pēc slimības viņa vare̦ni atbrangusi Grünh.

Avots: ME I, 151

‡ atbrauces Warkl. "zurückgestreifte Armel".

Avots: EH I, 136

‡ atbràuciêns, zeitlich begrenztes Herfahren: šinī atbraucienā Ezeriņš Leijerk. II, 116. Silarāja negaidītais atbrauciens Janš. Bandavā I, 133.

Avots: EH I, 136

atbraũcît, ‡ Refl. -tiês,

1) sich die Ärmel aufstreifen:
strādā atbraucījies. atbraucījušies da e̦lkuoņiem Kaltenbr.;

2) sich (von selbst) aufstreifen:
atbraukās kre̦kliem piedurknes Kaltenbr.

Avots: EH I, 136

atbraũcît (li. atbraukýti), zurückschieben, aufstreifen: piedurknes, matus.

Avots: ME I, 151

atbraũkas,

[1) abgestreiftes Laub
C.,

2) an einem abgestreifen Stengel nachgebliebenes Laub
Ruj.];

3) Flachsabfälle:
kuļuot (linus) atbraukas krīt pīšļuos Vīt. 25.

Avots: ME I, 151

atbraũkât, freqn.,

1) intr., wiederholt herfahren
Spr.;

2) tr., wiederholt aufstreifen:
piedurknes, ruokas LP. VII, 1124, die Ärmel aufstreifen.

Kļūdu labojums:
jāizmet 2. nozīme (zu streichen die Bed. 2).

Avots: ME I, 151

atbràukt, ‡ Refl. -tiês, "wiederholt fahren" Saikava: kuo gan Pēteris neatbraucēs uz šeni, līdz meiteni dabīja!

Avots: EH I, 136

atbràukt [li. atbraũkti "zurückstreichen" ], intr.,

1) zurückfahren:
atbr. atpakaļ;

2) herfahren, ankommen:
brūtgans atbrauca pūram pakaļ BW. III, 1, 62;

3) tr., abfahren seine Schuld:
parādu atbraukt.

Avots: ME I, 151

‡ bebrains suns "ein Pudel" BielU. (mit?).

Avots: EH I, 210

be̦b(a)rains St., U., zottig; vgl. bē̦barains.

Avots: ME I, 276

brac, brāc, ein schallnachahmendes Wort zur Bezeichnung eines mit einem schweren Falle verbunden Schalles: lācis nuo bailēm brāc nuo kuoka zemē LP. VI, 259

Avots: ME I, 321

‡ bracas, die Schelte, Rüge Frauenb.: puišelis dabūja labas b.

Avots: EH I, 235

I bracât ["züchtigen"?]: jājam, brāļi, bracājam (Var.: brammējam, klapējam; dancinam) tēv[a] audzē̦tus kumeliņus BW. 3121. Refl. - tiês "sich stürzen".

Avots: ME I, 321

[II bracāt Serben "waten".]

Avots: ME I, 321

‡ bracata, s. bricata.

Avots: EH I, 235

‡ II bracâtiês Schnehpeln, sich aufschürzen, die Kleider emporheben: pār upi brieduot ir jābracājas.

Avots: EH I, 235

‡ brace, die Rüge, Strafe: kad ielaida cita laukā, tad... tev b, ir, tad guovis ķīlāja Siuxt n. Fil. mat. 67.

Avots: EH I, 235

[bracêtiês Nigr., tollen.]

Avots: ME I, 321

braciņš, Prügel, Rüge: viņš manās nuo braciņa pruojām. arī tas dabūja savu braciņu Alm.

Avots: ME I, 321

‡ bračka,

1) eine kotige, einschiessende Stelle
Wessen;

2) comm., ein watend nass gewordener, besudelter Mensch
Wessen.

Avots: EH I, 235

bracmanis Sassm. "ein Stutzer".

Avots: ME I, 321

bracminis "ein Stutzer" Sassm.

Avots: EH I, 235

‡ bračus "brālītis" Grünh.

Avots: EH I, 235

‡ I brada, in der Verbind. prasta brada. Schimpfname für einen einfältigen Menschen Frauenb.

Avots: EH I, 235

‡ *II brada od. *brads, in der Verbind. vienu bradu, in einem fort watend Saikava: pa tik dziļu sniegu vienu bradu nuobridu līdz pat Lazduonai.

Avots: EH I, 236

‡ III brada, der Bart: mērc ... iesaliņu, iemēre manu bradas tiesu! grib mutīte, grib kanniņa, grib bradiņa savas tiesas BW. 33277.

Avots: EH I, 236

bra˙dãc, Interj. zur Beschreibung des Schalles beim plötzlischen Fallen eines schweren Gegenatandes: malkas kaudze sagāzās - bra˙dāc. puišelis skriedams pakrita plānā - bra˙dāc Sassm. - Auch bra˙daũks.

Avots: ME I, 321

‡ bra˙dãks! Siuxt, = bra˙dãc.

Avots: EH I, 236

bradât,

2): beim Sprechen radebrechen
Diet. ‡ Refl. -tiês, (längere Zeit) waten: abjiem grib b. pa panč kam Saikava. - bradãt I, 321 durch bradât zu ersetzen.

Avots: EH I, 236

bradāt, - āju, [auch bradīt L., = bradýti, slav. broditi], freqn. von brist, waten: pa dubļiem, pa upi; mit den Füssen treten: kuo tu, krievs pa manām pupām bradā; Verkehrtes, Albernes sprechen Hug.

Avots: ME I, 321

bradenis,

1): (Watenetz) auch
Saikava;

2): b. ir škīsta pubuļaina drēbe, vietām kur sists ar sistavām, vietām nav Saikava.

Avots: EH I, 236

bradenis [Kreuzb.], Sessw., bradiņš, [bradinis Warhof] (bradinỹs), ein Watenetz, ein kleines Netz (n. Plutte 103 ein grosses Netz); [vgl. Bielenstein Holzb. 668]; von undicht gewebter Leinland: kre̦kls kâ bradenis Selb., Lasd. Vgl. bridenis. [Nach U. auch ein tritt mit dem Fusse].

Avots: ME I, 321, 322

‡ l bradinât, undicht weben Saikava: kas tur nu tādu bradeni kuo b., - piesit reizas piecas ar sistavārn, un jau uolekts nuobradināta.

Avots: EH I, 236

‡ II bradinât,

1) = bradât: pats vis pa upi bradinā un meklē... stabulīti Pas. II, 72;

2) (li. bradìnti) waten lassen:
b. zirgus pa ūdeni Schwanb,

Avots: EH I, 236

bradinis (unter bradenis).

1): auch Kaltenbr. ("Walenetz"),
Warkl. ("ein Netz zu dreien"), (bradins) Wessen.

Avots: EH I, 236

bradīt (unter bradât): auch Für. I.

Avots: EH I, 236

brads ([brãdas PФB. LXVII, 232], бродъ), die Furt Spr., [Warkhof, Bers., Kalz., Kreuzb.].

Avots: ME I, 322

‡ bradu tîklas ² PlKur. "bradiņš". Vgl. li. brādas "Fischereigesellschaft".

Avots: EH I, 236

‡ braduļi,* Watvögel Zundu Pēt. Kustoņu valsts III, 5 und 17.

Avots: EH I, 236

bradumi: auch C. (im Getreide), Bērzgale (in einer Wiese).

Avots: EH I, 236

[bradumi Ruj., eine Stelle, die man watend zertreten hat.]

Avots: ME I, 322

bradus: zirgs aizgāja b.: ne˙maz nebij ceļa (d. h. der Weg war ganz durchweicht) AP.

Avots: EH I, 236

bradus, bradu, Adv., watend: jābried bradus Stari III, 148.

Avots: ME I, 322

bradūzis,

1) jem., der seine Kleider und sein Schuhwerk schmutzig und nass macht
Mag. XIII, 2,47, A. XI, 82;

2) ein nasser, schmutziger Ort, wo man waten muss:
ķēķis kā bradūzis AP.

Avots: ME I, 322

bradži, frische, mit allen Schoten gekochte Erbsen [od. Bohnen ] N. - Bartau, Grob.,Hasenpot n. Etn. I, 57, III, 66. [Vgl. etwa brankà "das Quellen der ins Wasser gelegten Körner".]

Avots: ME I, 323

braga, ein hinauf - und hinabschiebbares Dach auf pfosten, um trockenes Heu vor Nässe zu schützem. [Nebst brāgas aus брогъ (bei Berneker Wrtb. I, 73).]

Avots: ME I, 322

braga brags, schallnachahmende Interjektion: le̦di gāja braga brags BW. 31971 var.

Avots: ME I, 322

I braģis, ‡

4) "izliekts kuoka zars starp laivas tēviņu un stīpü Salis.

Avots: EH I, 236

I braģis,

1) ein kleiner Trog im Viehstall
Biel. n. U.: trīs braģi rutku lapu BW. 25965,5; die Schafraufe Kursiten; braģa rati, Spreuwagen (daselbst);

2) Gestell aus Pfählen mit darübergelegten Stangen, auf dem Erbsen und Linsen getrocknet werden
Katzd.;

[3) braģi, Dachreiter
Biel. Holzb. 751].

Avots: ME I, 322

II braģis,

1): auch Dunika, Grob., Iw., Linden; ein Heuhaufen mit einem Dach
Gramsden: uz siena braģiem Janš. Mežv. ļ. II, 375; ‡

2) Demin. braģītis, ein Regenschirm:
brangs b. ar . . . kaula turekli Janš. Bandavā I. 284.

Avots: EH I, 236

II braģis Alschw., Edw., Nieder - Bartau, = braga.

Avots: ME I, 322

‡ III braģis, ein liederlicher Mensch; ein Vagabund (r. бродяга) A. XI, 82.

Avots: EH I, 236

‡ brags Rutzau, = braga. Aus li. brãgas.

Avots: EH I, 236

bragzdêt: zur Etymologie s. Scheftelowitz KZ. LVI, 173.

Avots: EH I, 236

bragzdēt - u, - ēju, intr., knarren Infl. n. U.

Avots: ME I, 322

‡ braĩcka Frauenb., eine Brotschnitte über den ganzen Laib.

Avots: EH I, 236

braĩks! Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Brechen, Fallen eines Gegenstandes entsteht: braiks! sprāgs zārkam vāks augšām LP. VII,

Avots: ME I, 322

‡ braĩkš! Dunika, = braĩks: b! laipa pušu.

Avots: EH I, 236

braikšķêt, braikšêt, braišķêt Schwaneb., - u, - ēju, intr., krachen, klirren: zars braikšķē̦dams pārlūza Dok. A. visas rūtis braikšķēja Degl. le̦dus plīsdams braikš Plūd.

Avots: ME I, 322

braikšķis, der Krach, das Gepolter: nuogāzās ar lielu braikšķi Alm.

Avots: ME I, 322

braĩksna: egles - tādas braiksnas, ka trīs vīri re̦sgali necels uz slēpēm virsū Janš. Mežv. ļ. II, 41.

Avots: EH I, 236

braĩksna, ein grosser Baum: skat, kādu braiksnu mēs nuogāzām. meita, kâ braiksna Nigr. n. Janš.

Avots: ME I, 322

braikste: eine Strohdachrute (šķeĩsta) MSil. (mit aĩ).

Avots: EH I, 236

braikste, Hopfenstange Serb.

Avots: ME I, 322

braikt! Interj., = braiks: te braikt! zārka vāks aizsprādzis šim pāri LP. IV, 235.

Avots: ME I, 322

braišķinât, einen Krach hervorbringen, krachen machen: nāc ārā, nāc ārā, kas mežā braikšķināja BW. 13470.

Avots: ME I, 322

brajãks Dunika, ein unvertraglicher, böser Mensch: tādu brajāku negribu ne redzēt!

Avots: EH I, 236

I braka Dunika, Kal., Kurmene, Neu-Rahden, OB., Renzen, = zveņģele 1.

Avots: EH I, 236

‡ II braka "eine Getreidescheunë Lipsthusen.

Avots: EH I, 236

brakainīši (unter brakaraiņi): BW. 28605, 2 var.

Avots: EH I, 236

brakalaiņi, auch brakainīši, brakataiņi, brakulaiņi, brakulīši, brākulē̦ni, brākulnieki, brikulē̦ni, brukulaiņi, brūkulaiņi, bukulē̦ni, ein Beiwort der Brüder im VL., synonym mit bramanīši, wohl eine Bildug von der Intjer. briku, braku, buks, nach dem stampfenden Gange der stolzen Brüder, der Stutzer: brāli mani brakalaiņi zābakuos sienu pļauj BW. 3857,2; 3858; 5302. brāļi mani brakalaiņi, visi lūšu kažuokuos; es māsiņa sidrabiņa zābakos 5599. Das unverständliche brakalaiņi ist ersetzt durch brakulaiņi, die

Avots: ME I, 322

braũkaļât, - alât, - āju, auch braũkalêt, - ēju, freqn., demin., hin - und herkarren, - fahren: abi iekāpa kuģī un iesāka braukalēt LP. VI, 504.

Avots: ME I, 325

brakale, etwas Unnützes, Zweckloses (eine zwecklose Fahrt): tā tik tāda brakale ir Līniņ Wain. [Wohl zu braks 1].

Avots: ME I, 322

brakas, braki, die von der Gebärmutter sich absonderde Flüssigkeit, die Lochien der Wöchnerinnen; baltie braki = b. ziedi, der weisse Fluss Etn. II, 149. [Nach Razwadowski RS1. II, 78 zu poln. brocz "Färberröte", broczyč "überschwemmen, blutig machen", wozu man Berneker Wrtb. I, 88 vergleichen].

Avots: ME I, 322

‡ brakât, beim Fahren gelegentlich in weichen Schnee hineinsinken: ragus iet brakādamos NB. Refl. -tiês.

1) "herabhängende Kleider aufheben, zusammennehmen"
Dunika: vecine nevar beigt b.:

2) larmen:
buki (ķe̦katas) jauna gada vakarā brakājas OB.

Avots: EH I, 236

‡ brakata, s. ‡ brikata.

Avots: EH I, 236

brakataiņi (unter brakalaiņi): BW. 5302 var.

Avots: EH I, 236

‡ braķine "bezacu spēļu kārtë Rutzau: kâ ar tādām kartēm var vinnēt - braķines vien ruokā! Ein Lituanismus.

Avots: EH I, 237

braķis,

2): auch Lems., Oreilen, Stom.

Avots: EH I, 237

braķis,

1) = braģis, ein auf vier Pfosten hinauf - und hinabschiedbares Dach, zum Schutze von Heu
Etn. III, 139;

2) braķi, das Holzgestell einer Stroh - od. Heukuije
AP., Etn. IV, 49 (Lubahn), LP. VI, 425 od. eines Getreideschobers;

3) braķis ir miets ar zariem, kam labibas gubiņu virsū krauj Gold. n. Etn. I, 122;

4) die Seitenstangen einer Schaukel.

Avots: ME I, 323

brakmanis (unter brãkmanis), ‡

2) ein Stulzer:
brāļi mani brakmanīši, zābakaini sìenu pļāva BW. piel. ² 3857, 1. Dieselbe Bed. könnte auch in BW. 20861 vorliegen.

Avots: EH I, 236

I braks: tas jau tāds b. vien ir AP. visādus brakus bij atvedis līdz ebenda. viens bij skrandu skruoderīt[i]s, uotrs braka vēverīt[i]s BW. 12708, 1 var, tādiem braku (Var.: braka, nieko) puisē̦niem ne virsā neskatuos 5508, 1.

Avots: EH I, 236

I braks, bre̦ks U., das Wrack, das Untaugliche: braks ir visa gudrība, kas bez Jēzus saduomāta. mēs duomājam visus tuos brakus šķūtēt laukā MWM. X, 304. Der Gen. braka bedeutet untauglich, nichtsnutzig, [minderwertig]: braka lieta vācieša prese Spr. tādiem braka puišiešiem ir actiņu nepagriezu. jauna meita braka bija. [braka (niedrigen Standes) ļaudis Glück Jerem. 26,23; nichtnutzige Leute, Pöbel U. Nebst estn. wrakk aus mnd. wrack

Avots: ME I, 322

II braks, Adj., zerbrechlich, untauglich St., U. [Aus mnd. wrack "untauglich, beschädigt".]

Avots: ME I, 322

III braks, brakš, brākš, brākšu (brakš, brakšt), Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Brechen ensteht: kuoki gāžas briks un braks, brīkš brākš! ve̦lns šurp Aus. I, 47. aizgājuši pruojām, ka brīkš un brākš Upīte, Medn. laiki. tikkuo ierauga tuo tē̦vs, brīkšu brākšu iekšā Latv. Cf. briks! brākš bezeichnet das längere wärende Krachen, braks dagegen einen kurzen Krach.

Avots: ME I, 322

‡ IV braks,

1) = braga Rutzau;

2) = braķis 2, eine Stütze der zentralen Holzstange des Heuschobers AP.

Avots: EH I, 236

‡ V braks "das Eisenstück, das die Femerstange mit den Radern verbindet" Alschw., Behnen, Kurs, u. a., "woran man die Schwengel anhängt" Grobin, Rutzau, "Verbindung der Schwengel" Schrunden, (plur. braki) Stom., "der grössere Schwengel, woran zwei kleinere befestigt werden" Saikava (: pie braka piekabina mazuos zveņģeļus): ratiem ir pieskrūvē̦ts b., arklam - uzkabinārns b. Grobin. Nebst oder durch li. brãkas aus d. Bracke.

Avots: EH I, 236

brakšenes, eine Beeren - Art, die spät reift U. (Zu braškė "fragaria collina".) [Diese Zusammenstullung wäre richtig, wenn beide Namen dieselbe Pflanze Bezeichnen; braškė wohl zu braškėti, denn die Früchte der fragaria collina knachen beim Abpflücken und Zerdrücken, woher auch ihr le. Name spradzene.]

Avots: ME I, 323

brakšêt (unter brakstêt): nuo saltuma ustaba brakš Zvirgzdine.

Avots: EH I, 236

brakšinât [brãškini], kracen machen, Lärm hervorbringen: tur vajaga ze̦lta piešu, kas grīdiņu brakšķināja BW. 24098, 1. Refl - tiês, poltern, krachen: nāc ārā, nāc ārā, kuo krūmuos brašķinies? BW. 13473.

Avots: ME I, 323

brakšķis, brakšis, brãkšķis, brãkšis, das Krachen, der Krach: viņš izdzirda kuoku brākšķi LP. VII, 952.

Avots: ME I, 323

brakstêt: ar lielu brakstēšanu (Krachen) Ev.

Avots: EH I, 236

‡ bŗakstêt, -u, -ẽju, = brakstêt: masti bŗikst un bŗakst Janš. Tie, kas uz ūdens 34. dzird kaut kuo dikti . . . bŗakstam, lūstam Bandavā II, 308.

Avots: EH I, 248

brakstêt, brakšķêt, brakšêt, brãkšķêt, brãkšêt, - u, - ēju, (braškė´ti), intr., dröhnen, krachen: brakstēj[a] zeme staigājuot. masti brikst un brakst. sienas, kauli brakšķ. le̦dus brakst Ahs. brauc tautas, ve̦d māsu, brakšēt brakš. uozuols krita brakšē̦dams. tilts brakšēt brakš LP. VI, 484. kas tur rīb, kas tur brakšķ paparksnīšu krūmiņā BW. 32976, 3. guovis visas tādas, ka āda vai brakš Druva II, 15. Refl. - tiês, poltern, krachen: brikšķējās, brākšķējās siev[a] ar tīni pakaļā BW. 21083, 2. Zwischen brakšķēt und brākšķēt besteht derselbe Bedeutungsunterschied, wie zwischen braks und brākš.[brakst - wohl aus *braskt -; wohl zu ir. brosc "Schall, Lärm" ahd. brastōn "praseln", vgl. Fick Wrtb. III ^4, 280, Stokes Wrtb. 186 und Persson Beitr. 347. Dagegen Trautmann BB. XXX, 328 ¹ und Walde Wrtb. ² stellen braškėti zu la. fragor "Krachen" und aisl. braka "knarren".]

Kļūdu labojums:
brīkšķējās = brikšķējās

Avots: ME I, 322, 323

brikstu brakstu, Interj., mit grossem Lärm U.

Avots: ME I, 332

‡ braktêt, -ẽju, fressen (von Schafen): aitas braktē sienu Planhof.

Avots: EH I, 236

‡ brakts, auch in der Verbind. brikts, brakts, Interjektion zur Bezeichnung eines krachenden Gerausches: brakts! vãks cieti Pas. IV, 30, uradņiks ar mežsargu brikts, brakts man priekšā un mani... pārbiedē Janš. Bandavā I, 145.

Avots: EH I, 236, 237

braku, in Verbindung mit briku, Interj. zur Besczreibung eines knatternden, knisternden Schalles: briku braku man kurpītes sarkaniem dibe̦niem BW. 16958. iet kažuoki briku braku.

Avots: ME I, 323

brakulaiņi (unter brakalaiņi): BW. 28605, 2 var.

Avots: EH I, 237

brakulīši (unter brakalaiņi): BW. 28605, 2.

Avots: EH I, 237

‡ bramanîgs AP., = bram̃manîgs.

Avots: EH I, 237

bram̃manība: kruogu brammanībai Janš. Līgava I, 439.

Avots: EH I, 237

bram̃manība, Grosstuerei, Grosssprecherei, Maulheldentum: vai ar biedriem brammanībā dižuos spē̦kus putināt? Janš. tad zudīs mūsu snaudulība un tukšā brammanība.

Avots: ME I, 323

bram̃manīgs, grossprecherich, prahlerisch, polternd: puisis atsaucās brammanīgi Purap.

Avots: ME I, 323

bram̃manis,

1): pašu nuovadā div[i] brammaņi dalījās BW. 10422. dižmaņa, brammaņa meita 24198; ‡

2) = brakmanis, der Tadler: meitu brammanim (Var.: brākmaņam, brāķerim) BW. 21318, I.

Avots: EH I, 237

bram̃manis, ein Dicktuer, Maulheld, Stutzer, ein einflussreicher, angesehener, waghalsiger Polteter: viens, uotrs bramanis ar varu grib iejāt istabā Dünsb.

Avots: ME I, 323

bram̃mêt, Refl. -tiês: dē̦li grib priecāties - b. un brasēties Janš. Atpūta № 371, S. 8. Zur Elymologie s. auch Sehwers Zeitschr. F. slav. Phil. VI, 332.

Avots: EH I, 237

bram̃mêt, brambêt [L.], - ēju, tr., [hastig, ausfahrend in Worten sein L.], heftig schelten, malträtieren: vīrs brammē sievu kâ čigāns zirgu. ik pie kruoga piejādams, brammē savu kumeliņu BW. 21892. jūras putni, gaigalīši, brammē manu kumeliņu BW. 30962, 1. [runādams ar tavu kungu runā ar guodu, pruoti kaunu, nebrammē, nebrēc! Manz. Post. II, 375. Judi brammē̦dami brē̦c III, 96.] Refl. - tiês, sich vornehm gebärden: jādami kāzinieki taurēja un visādi brammējās BW. III, 1, 87. žūpa brammējas krogū Sassm. [Entlehnt; vgl˙dän. bramme "prahlen".]

Avots: ME I, 323

[brammiņš, der Verweis, die Schelte Wid.]

Avots: ME I, 323

bramzêt: auch Mag. VI, 41.

Avots: EH I, 237

bramzêt, - ēju, schallen, von Schlägen, = dzelzi kaļuot skanēt A. XI, 82, U.; [vgl. bremzêties].

Avots: ME I, 323

‡ bran̂cêt ² , zu erschliessen aus ‡ apbran̂cêt ² .

Avots: EH I, 237

‡ brañčuki Frauenb. "die Kleider, der Rock": tev māte uzies (uzduos) pa(r) brančukiem (so droht man, efn kleines Kind zu verprügeln) Frauenb.

Avots: EH I, 237

‡ brañčukuôtiês Frauenb., zanken, streiten.

Avots: EH I, 237

brandaviens (unter brañdvĩns): nedzer daudzi brandaviena! BW. 12666 var. saldanu brandavienu 26305, 3.

Avots: EH I, 237

brañdaviņš (unter brañdvĩns): auch BW. 19564; 19893, (mit àn ² ) Fest.: brandaviņa brālis, ein Säufer Fest.

Avots: EH I, 237

brañdavĩns (unter brañdvĩns): auch BW. 20036; (brandavins) 19495.

Avots: EH I, 237

brandavs (unter brañdvĩns): auch (mit añ) Dunika.

Avots: EH I, 237

brandeviens (unter brañdvĩns): auch BW. 11559, 5.

Avots: EH I, 237

brañdeviņš (unter brañdvĩns): auch BW. 19881 var.; 19937 var.

Avots: EH I, 237

brañdevĩns (unter brañdvĩns): auch 19937 var., (brandevins) 10200, 2.

Avots: EH I, 237

‡ brandienis Stroas Par. vōrdn. 60, (mit. àn ² ) Oknist, Demin, acc. s. brandieniņu BW. 28491, 1 var., = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

‡ brandieveņš BW. 20004, = brañdvīns.

Avots: EH I, 237

‡ brandisneņš, = brañdvĩns: sūru brandisneņu BW. 19877, 6.

Avots: EH I, 237

‡ bràndinis ² Pilda n. FBR. XIII, 45, Kaltenbr., = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

‡ brañdiņš Salis, bràndeņš ² Kaltenbr., = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

‡ brandivienis BW. 12042, 3; 14717, 1, brandiviens 28491, 1, = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

‡ brandiviņš BW. 19496, 1, bràndiveņš ² Auleja = brañdvīns.

Avots: EH I, 237

‡ brandivīns BW. 19937 var., = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

‡ bràndvins ² Sonnaxt, = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

brañdvĩns: auch BW. 19937, 2.

Avots: EH I, 237

brañdvīns, brañdavīns, brañd(a)viņš, brañdevīns, brañdeviņš, brandaviens, brandeviens, brandesniņš, brañdīns, branavs N. - Bartau BW. 11247, 11559, 14673; Etn. I, 26, brandens um Tuckum n. Lautb. und Mar. RKr. XV, 108, der Branntwein: brandvīnu tecināt od. dedzināt od. laist, Branntwein brennen. kad brūte bij nācēja un uz tam deva savu vārdu, tad tūlīt nuodzēra mazuo (od. pirmuo) brandvīnu, (d. h. man feierte Verlobung) un nuorunāja, kad dzers īste̦nās precības jeb lieluo (od. uotruo) brandavīnu BW. III, 1, 57. Sprw.: kam brandvīns galvā, tam prātiņš vējā. [Aus nd. brandewīn.]

Kļūdu labojums:
brandavīnu = brandvīnu

Avots: ME I, 323

brañdviņš (unter brañdvĩns): auch Salis, (mit àn ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 237

brandži: frische, mit den Schoten gekochte Bohnen (mit an̂ ² ) Dunika, Gramsden, NB., OB., Rutzau. Beruht auf li. brandis dass.

Avots: EH I, 237

brañga,

2): auch (mit àn ² ) Heidenfeld.

Avots: EH I, 237

brañga, gew. Pl.,

1) krumme Hölzer, die als Gerippe das Boot od. Schiff zusammenhalten, die Wrangen, Kniehölzer
[Salis; s. Bielenstein Holzb. 608. Nebst brangà aus mnd. wrange];

2) = braķis 2 Lasd.;

[3) brañgas Nigr., eine Tragbahre;
zu bringât?].

Avots: ME I, 323

‡ bran̂giņš ² Sassm., Deminutivform zu brangs, vortrefflich: kas tev par brangiņu dēliņu!

Avots: EH I, 237

I brañguôt, tr., gew. sabrañguot, die Kniehölzer (brangas) aufrichten.

Avots: ME I, 324

II branguôt, gew. refl. - tiês, intr., prunken, sich schmücken, prächtig (brangs) ausehen: lejas branguo jaukā vasarā St. mūra milzis branguojas Adam. branguo pamazām ar jau pļavas ar puķēm Plūd., Rakstn. I, 58. šuodien branguoja viņš ar svētdienas kamzuoli Mag. II, 3,70.

Avots: ME I, 324

brañgs,

1): auch Salis, Siuxt (in der Bed. "fett, korpulent"),
(mit an̂ ² ) Dunika, OB., Rutzau: guovis brangas atēdas līdz Jurģiem Siuxt. b. atāliņš ebenda. tu man esi b. krustadē̦ls ebenda. brangum b., sehr vortrefflich, tüchtig Ar. nuo pļavas tika brangi (reichlich) divdesmit ve̦zumi sìena Sessw. guovs bràngi ² (reichlich, viel) deve piena Erlaa. bràngi ² uzšāve (es gab einen starken Regenguss) ebenda. brangi (=stipri) līst Frauenb. bràngi ² (sehr) liels akmeņs Linden. mieži aug bran̂gi ² (ziemlich gut) Pussen. mazais jau bran̂gi ² (ziemlich gut) lasīja grāmatu Strasden. mūsijie panijas brañgi strebj Ramkau; ‡

2) teuer
(mit añ) Nidden: brangu naudu Preiļi (Kur. Nehrung). Zur Etymologie s. auch FBR. XII, 171 f.

Avots: EH I, 237

[brañgs AP., Bächhof, Grünwald], brangs ² [Bl., Selg., Dond., Talsen, Pl. 104, Libau, Līn., Alt - Rahden], dial. Bre̦ñgs [Salis, Serbigal, Ruj., C., PS., Salisb., Ermes, Wolmar, Roop, Lemsal > Hochle. bràngs ² Kreuzb., Warkhof, Bers., Sonnaxt] brangùs od. brángus], teuer), in Livl. im allg. prächtig, herrlich, vortrefflich, fett, korpulent, in Kurland aber ziemlich gut, angehend: bragns zirgs, ein prächtiges, stattliches Ross, in Kurl. ein recht gutes Pferd. cilvē̦ks vai kustuonis ir brangs jeb tre̦kns; brangi liels, recht gross, brangi silts, recht warm. kruogā bija brangi vīri; samīs mani kājiņām BW. 31204. uzņemiet ve̦cas pē̦das, tur nebij brangas pē̦das St. [Als Lehnwort aus dem Kurischen od. Litauischen wohl zu d. Prunk resp˙mhd. prangen "sich zieren, prahlen"; vgl. Uhlenbeck PBrB XX, 327 und Johansson KZ. XXXVI, 344.]

Avots: ME I, 323, 324

brangulis: (fem.) brangulei, maigulei Janš. Dzimiene V, 372.

Avots: EH I, 237

brangulis, der Prächtige, Korpulente Purap.

Avots: ME I, 324

brangums: kas nuo meitas brangumiņa (Var.: daiļumiņa) . . ? BW. 6657 var. vai pušu plīst aiz brànguma ² KatrE. n. FBR. XIV, 129.

Avots: EH I, 237

brangums brangùmas "das Teuersein"], die Herrlichkeit, Pracht, Trefflichkeit, Korpulenz: daba parādās mums savā bragumā.

Avots: ME I, 324

braniņi "jūras plīsumi" L. A. n. U.; [bei U. kann ein n auch nn bedeuten; vielleicht also aus einem nd. branning "Brandung"].

Avots: ME I, 324

brankti, fest anliegend, gedrang: brankti uzsprausts, eng anliegend, gedrang: anstecken Mag. II, 3, 116, U. [Nach Wid. auch Adj. brankts, eng, glatt, fest anliegend. - Als ein Lehnwort aus dem Kur. od. Lit. wohl zu got. anapraggan "bedrängen", mnd. prange "Einengung" prangen "drucken" mhd. pfrengen "einzwängen", aschwed. prang "enge Gasse" u. a., vgl. Persson Beitr. 870 ^2, Siebs KZ. XXXVII, 300 f., v. Grienberger Wiener SB. CXLII, № VIII, S. 23, Feist Wrtb. ² 32; oder zu an. branga "Klemme"?].

Avots: ME I, 324

brankũzis: vai tie mūsu brankuzīši ... nuode̦guši? BW. 19866.

Avots: EH I, 237

brankũzis, die Branntweinsbrennerei: viņš smird kâ brankūzis. [Aus einem nd. *brankhūs; vgl. Brankhaus bei Hupel 31.]

Kļūdu labojums:
Branntweinsbrennerei =

Avots: ME I, 324

‡ brañvĩns PlKur., = brañdvĩns.

Avots: EH I, 237

‡ brañzêt Siuxt "?": kad luops uzpūsts un nav tam caurejas, tad saka, ka luopu branzē nuost. branzē (stīvē) ruoku, kad pūžņi nuo pampuma nedabū izvilkties.

Avots: EH I, 237

brasa: s. dazu Zēvers IMM. 1928 II, 312.

Avots: EH I, 238

brasa, eine Schlafstätte zum Schlafen mehrerer Personen: gar visām sienām sataisītas brasas Smilt., Peb.; [in Ruj. nur brasas

Avots: ME I, 324

brašāt, s. brasêt.

Avots: ME I, 324

‡ brase, die Menge, der Haufe, das Rodel: visa b. ( = lieli pulki briežu) devās uz kruogu J. Bankins šis un tas II, 11 (1875).

Avots: EH I, 238

brasêt, ‡ Refl. -tiês, = brasêt: dē̦li grib priecāties - brammēties un b. Janš. Atpata № 371, S. 8.

Avots: EH I, 238

brasēt, - ēju, intr., schwelgen, aufleben, [saufen U.], sich wichtig geärden: dzeram, brāļi, brasējam Miežumača alutiņu BW. 19601. kaut pliks un izsalcis, kad tik var brasēt Purap. kur jāj cauri brasē̦dams BW. 32129. arastā brasēšana valudā Alm. Wahrscheinlish gleichbedeutend damit brašât: braucam, brāļi, brašājam tē̦va pirktis kumeliņis Rutz. n. RKr. XVI, 111. [Aus brassen "lärmen, prassen".]

Avots: ME I, 324

brašība, die Bravour, Heldenmütigkeit, Tüctigkeit: lai šis tikai nezaudējuot brašību LP. VII, 483.

Avots: ME I, 324

‡ brašîgs Dunika, stattlich, gewandt, gut gekleidet: b. puisis.

Avots: EH I, 238

brašītiês, = brasuoties.

Avots: ME I, 324

brasku, lautnachahmende Interjektion: brisku brasku jauni kungi par tiem liepu zariņiem BW. 33474. [Vgl. braškė´ti "knacken".]

Avots: ME I, 324

I brasla (unter brasls I), ‡

4) ein mit Gesträuch bestandenes, morastiges Gelände
Sonnaxt.

Avots: EH I, 238

‡ II brasla "?": meitas gāja savilkušās kâ braslas (hatten viele Kleidungssttücke an und sahen darum dick aus) AP.

Avots: EH I, 238

I brasls [C., PS., Ruj., braslis Iwanden.], braslājs, auch brasla [Ronneb.],

1) die Furt, die Stelle, wo man durchwaten
(bradāt) kann: nav visur braslas, kur straujš ūdens. brasli izbridām BW. 35440;

2) ein kleiner mit Gras bewachsener Bach, den man durchwaten kann
Naud.;

3) akmeņu brasls, eine lange reihe von Steinen, ein Steindamm:
stiepjas šaurs akmeņu brasls (akmeņu rinda), pa kuru var tālu ieiet kājām Alaukstā LP. VI, 449.

Avots: ME I, 324

[II brasls St., untief, seich.]

Avots: ME I, 324

brasma,

1) die Natur, der Charakter
(daba) Etn. II, 177;

2) ein hartherziger Mensch
Naud.;

[3) ein Kuhname
Erwahlen.]

Avots: ME I, 324

brašmanība, die Heldenhaftigkeit, Herzhaftigkeit, Tüchtigkeit, Bravour: tā ir brašmanība, kuo kurš katrs vē̦las Vēr. I, 1067.

Avots: ME I, 324

brasmanis, ein Stutzer [?]: brāļi mani, brasmanīši (Var.: brammanīši), zābakaini sienu pļāva BW. 3857 var.

Avots: ME I, 324

brašmanis: "ein Einsichtsvoller" Bartau.

Avots: EH I, 238

brašmanis (fem. - mane), der Herzhafte, Brave; in Rutzau n. Etn. III, 130 = "brūtgāns, kas braši izturas".

Avots: ME I, 324

brašuoties, intr., sich aufblähen, protzen, lustig, protzig aufleben; zürnen: vienād vien jāgre̦znuojas un jābrašuojas Janš.

Avots: ME I, 325

brašs [Ruj., Salis, Bers., Warkhof, Nigr.], stattlich, herlich, tüchtig, flott: brašs augums, zē̦ns, sarīkuotājs; braša dzīve; darināt brašas kāzas. [Zu an. bragr "der Vornehmste", braga "funkeln", brag "Glanz, Auftreten", mhd. brehen "glänzen", ae. bregdan "schnell bewegen, schwingen"? Oder nach Petersson Etymol. Misz. 3 zu bhṛša-ḥ "gewaltig, stark"?]

Avots: ME I, 324, 325

‡ braste OB., brasts Dunika, Kal., = brasls I 1. Vgl. li. brastà "Furt".

Avots: EH I, 238

‡ brastīgs, flott, mit Bravour, keck (?): brastīgi uzprasīja E. Dünsbergs Joc. pasaciņas un stāstiņi S. 18.

Avots: EH I, 238

‡ brašulis, ein flotter (?) Mann, ein Stutzer (?): b. bija tik ieduomīgs, ka... Janš. Līgava I, 229.

Avots: EH I, 238

brašums, Stattlichkeit, Tüchtigkeit: ārējs brašums. vairāk spē̦ka un brašuma Vēr. II, 604.

Avots: ME I, 325

braucât,

1) lustig fahren
Döbner Mag. XX, 3,206;

[2) (eine kranke Stelle) heilend (be)streichen Sehren
(mit àu ^2)].

Avots: ME I, 325

‡ II braucējs, = braũcîtãjs: putraimiņu braucējiņas BW. 12149.

Avots: EH I, 238

bràucējs, jem., der fährt, der Fuhrmann, Passagier: mežā braucējs, wer in den Wald fährt, um Holz zu hauen und es nach Hause zu führen; kārtī braucēji, die Paten, die in den Wald nach der Schaukelstange fahren BW. 1651. šuodien bija daudz braucēju, Passagiere. kur mans braucējs? wo ist mein Passagier? oder wo ist, der mich kutschen wird?

Avots: ME I, 325

[braũceklis Dond., = braũklis.]

Avots: ME I, 325

bràuciêns: braucienis Strods Par. vōrdn. 60.

Avots: EH I, 238

bràuciêns,

1) die Fahrt:
brauciêns brīnum vedies LP. IV, 201;

2) der Zug, der Eisenbahnzug;
apdzieduot saņēma kāzu braucienu BW. III, 1,8. brauciens nuo Je̦lgavas atnāk pulksten sešuos;

3) das einmalige Massieren:
uz nabu aiziet visi ruoku braucieni tn. II, 160.

Avots: ME I, 325

‡ braũcikls Salis, eine Vorrichtung zum Reinigen des Flachses: b. ir tāds pats kâ brauktavs, tik ar tievāku galu, lai dabū mīstiklās iekšā.

Avots: EH I, 238

bràucin, auch braucen, braucan, braucien, brauktin, verbales Adverb zur Verstärkung von bràukt "fahren": braucin braucu vai važuoju uz... meitu māmuliņu BW. 13955; 13956.

Kļūdu labojums:
13955,6 = 13955; 13956

Avots: ME I, 325

braũcinât: auch N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 238

[braũcinât,

1) = vizināt Angern, Karls., (hier mit aû ²⁾ Ruj.;

2) br. zirgu C., mit einem Pferde fahren (lassen), um ihm die nötige Bewegung zu verschaffen;

3) abstreifen:
lapas Ruj.]

Avots: ME I, 325

braucinieks (Gegensatz von kājinieks), der Fahrende U.: ce̦turtais steliņģis bij vai nu kāda ciemiņa, vai braucinieka žīda zirgam Jauns. Gew. dafür zirdzinieks.

Avots: ME I, 325

braũcît,

1): b. linus AP.,

a) Flachs schwingen
Rutzau, b) "halbgebrochenen Flachs durch die Flachsbreche ziehen" Dunika. b. ādu, das zu gerbende Fell mit Hilfe eines Streichwerkzeugs (braũkamais, braũķis) bearbeiten Frauenb., Siuxt. b. dzeņauksti, eine dz. aus Kuhfell anfertigea Siuxt;

2): dievs asu rīksti brauka Janš. Dzimtene I ² , 333. Refl. -tiês, ‡

2) sich schuppen
Segew.; ‡

3) dahingleiten, sich durchzwängen (zwischen etwas)
Segew.

Avots: EH I, 238

braũcît (braukýti "streicheln"), - ku, - cīju, freqn. von bràukt, auch braũcinât,

1) wiederholt streichen:
dzijas, bārdu, ģīmi;

2) streichend sammeln, abstreifen:
teci, teci, kumeliņ, liepu lapas braucīdams BW. 14008,5. linu ziedus braucināju 7631. necelies vaidē̦dama, asariņas braucīdama 25056,2;

3) zur Heileng streichen, massieren (namentlich in der Badstube):
luocekļus, vē̦deru, vīveles braucīt. gudras vecenītes vājiniekus uz lāvas maigi pēra, braucīja un laistīja;

4) jmd. spazieren fahren:
sunīts šuva kamaniņas, meža sargu braucināt BWp. ² 30550 (Var.: vizinât). Refl. - tiês, sich streichen: zvirbulis neļaujas braucīties Pantenius. Subst. braucītājs (fem. - tāja), wer streicht, der Massierer, der Quacksalber; braucīšana, das Streichen, Massieren: vē̦de̦ra braucīšana.

Kļūdu labojums:
7331 = 7631 var.

Avots: ME I, 325

braũcītava N. - Bartau, = brauktuve.

Avots: ME I, 325

braucums, dial. für braukums, die Fahrt: brauc ar vienu braucumiņu BW. 991, Kreuzburg.

Avots: ME I, 325

braũga, die Pfütze: malās ceļam tik daudz braugu, ka ar ve̦zumu nevar tikt cauri Dond.

Avots: ME I, 325

braũgains, reich an Pfützen: pa braugainu ceļu slikta braukšana Dond.

Avots: ME I, 325

braukainītis, der Protz, der Polterer [?]: brāļi mani braukainīši (Var.: brakalaiņi, s. dies) BW. 3860; vgl brauks, braukš, braukšķēt.

Avots: ME I, 325

braũkalêt (unter braũkaļât): auch (mit àu ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Auleja, Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt: b. pa pasauli Pas. IX, 476. sāka b. I, 283.

Avots: EH I, 238

braũkât, ‡ Subst. braũkâtājs, wer wiederholt fährt: būtu nācis (mē̦slu talkā) braukātājuos Janš. Dzimtene V. 351.

Avots: EH I, 238

braũkât, - āju freqn. von bràukt, wiederholt fahren, umherfahren: duosim (māsu) Rīgas celiņā; tur mēs paši braukāsim BW. 12218,7. Refl. - tiês: kuņģis, vē̦de̦rs braukājas, der Magen knurrt Dünsb.; n. Brasche auch: die Haut abwerfen (von Schlangen).

Avots: ME I, 325

‡ braũkinât Salis, = braũcinât 2: b. zirgu.

Avots: EH I, 238

braũķis,

1): auch Siuxt.

Avots: EH I, 238

braũķis [Nigr.],

1) ein Streichwerkzeug des Gerbers:
ādu ar brauķi izbrauka mīkstu Konv. ¹ 22, [Bers.];

2) der Violinbogen

Avots: ME I, 326

‡ braũķît Rutzau, -ĩju,

1) = braũcît 2: meita brauķī apiņus;

2) "vît".: b. auklu. Aus li. braukýti.

Avots: EH I, 238

brauklējiņš, ein Streichwerkzeug, [wohl ein Pflock, an dem man eine àukla glatt streicht]: Katrīnai tādi zuobi kā aukliņu brauklējiņi BW. 19363,3.

Avots: ME I, 325

braũklis [Salis, Salisb.], Streicwerkzeug (ein hölzernes Messer), das zum Flachsreinigen gebraucht wird: sitīs ar braukli LP. VII, 73.

Avots: ME I, 325

braũks, braũkš li. (braukšt), Interj. zur Bezeichnung des beim Brechen oder Fallen oder beim Schliessne der Tür, des Fensters usw. estehenden dumpfen Schalles: krita pa baļķiem briuks un brauks Dünsb. braukš! duvis aizdarās Līg.

Avots: ME I, 325

‡ bràukšiem, Adv., = bràukšus: kalpuojumi gan b., gan kājām Kaudz. Vecpiebalga 28.

Avots: EH I, 238

‡ braukšim, Adv., = bràukšus: b. panākt Kaudz. Jaunie mern. laiki II, 70.

Avots: EH I, 238

braukšinât, fact., knarren machen, knachen, nagen neiešu vēžu kāju braukšināt BW. 10900. gani kliedza, gani brēca: lācīts ņiedras braukšināja 23280,1.

Avots: ME I, 326

braukšis U., = brauklis

Avots: ME I, 326

braũkšķêt, -šķu, -ēju, braũkšêt, -šu, -ēju, intr. knattern, knacken: kuoks krīt braukšē̦dams. viņš ē̦d ābuolus, zirgs ē̦d ābuoliņu, ka braukš vien. plīst akmens braukšē̦dams BW. 31995,1. un drīz vien visās malās skriukšķēja un braukšķēja: simtiem zobu tika laisti darbā Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 326

braũkšķis der Schall (braukš!), der mit diesem Schall verbundene Schlag: duošu braukšķi mugurā BW. 20857.

Avots: ME I, 326

braukšku (acc. s.), einen schallenden Schlag (?): dabūj[u] braukšku (Var.: dūri) mugurā BW. 23121 var. (aus Edwahlen). Vgl. braũkšķis.

Avots: EH I, 238

bràukšu (unter bràukšus): auch (mit àu ² ) Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH I, 238

bràukšus bràukšis MWM. VIII, 30, bràukšu, auch ar braukšu Kurisch-Haff, fahrend, zu Wagen: braukšus braukt, būt. mēs tev braukšus vedīsim BW. 17530,8. un tad tu, Klapar, kâ nu braukšus būdams, paņem mani arī līdz A. VI, 407.

Avots: ME I, 326

bràukt,

1): b. lapas Zvirgzdine, (mit aũ) Rutzau, braũkt ar ruoku pa galdu Kal.; ‡

4) "jāt" Pilskalne. Subst. brâukums, ‡

3) ein Ruck:
ar vienu braukumu izvest Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 238

bràukt, - cu, (braũkti, streichen, [fahren РФВ. LXV, 304]),

1) tr., streichen, abstreifen
(selten): auzas braukt BW. 2310. [sak(i), saulīte, vējiņam nebraukt ziedu ūdenī! 9126];

2) tr., intr., fahren
stingri jūdzu, druoši braucu lielas naudas kumeliņu. brauc zirgus priekšā! kurp braukdams? wohin fährst du? precībās, kāzās. brauc ellē!

3) mit dem Lok., dial noch auch mit dem Gen. od. dem Akk. des Zieles, gew. mit pēc: malkā, sienā, žagaru, gew. pēc žagariem braukt, nach Holz, Heu, Strauchwerk fahren.
brauc uz mežu apses malku (nach Espenholz) BW. 30556. nu es braukšu uz Je̦lgavu dziesmiņai ielāpiņa BW. 936. reizēs od. reizēm braukt, Getreide für Bezahlung in eine fernliegende Stadt transportieren. Sprw.: brauc pamazām, tālāki tiksi. brauc, ka lai suņi uolas lasa, vom schnellen Fahren brauc kâ par seši nedēļi, vom langsamen Fahren. - braucami zirgi, rati, Fahrpferde, Fahrwagen; braucams krē̦sls, Fahrstuhl; braucama od. ceļa nauda, Fahrgeld debesbraucamā diena, der Himmelfahrtstag. Refl. - tiês, um die Wette fahren. Subst. braukšana, das Fahren: vaicāju māmiņai, vai laba braukšana dzinte̦ru zemē. kuo vēl gaidīt? nu tik braukšana, was soll man warten? jetzt muss man nur fahren. braukums,

1) die Fart, die Folgen, die Spuren der Fahrt:
braukums neizdevās, die Fahrt war erfolglos; pēc ilga braukuma, nach langer Fahrt. pazīst kungu braukumiņu;

2) der Streich:
ja neklausi viena vārda, klausi saujas braukumiņu BW. 21683. [zu le. brukt "abbröckeln", braužņâties "sich schuppen" brauļat "streichen", li. brùkti "einzwängen" (s. Būga KSn. I, 227), aksl. събрысати "abschaben" u. a.; vgl. Leskien Abl. 293 und IF. XIII, 189, Wiedemann BB. XXVII, 244, Berneker Wrtb. I, 90 f. und 93, Persson Beitr. 783 und 859, van Wijk IF. XXVIII, 145 ff., Zupitza KZ. XXXVII, 402 ¹ und Trautmann Wrtb. 36 f.]

Avots: ME I, 326

brauktava (unter braukts): auch (mit aû ² ) Wainsel n. FBR. XIV, 78 (gesprochen: broûktou), Ramkau, Salisb., braûktavs ² Salis.

Avots: EH I, 238

bràuktave (unter braukts): auch N.-Peb.

Avots: EH I, 238

‡ braûkteve ² AP., bràukteve ² Lubn., Saikava, = braukts.

Avots: EH I, 238

bràuktin, s. braucin.

Avots: ME I, 326

braukts Mag. III, 1, 119, brauktule [Ronneb., Smilt., Trik.] bràuktuve [PS., C., Lis., Mar. RKr. XV, 108; vgl. Bielenstein Holzb. 523], [bràktave C.], braũktava [Salis] li. brauktuvė), Streichwerkzeug zum Reinigen des Flachses: vārdi tam bira kâ zem brauktuves spaļi.

Avots: ME I, 326

bràuktuve (unter braukts): auch Trik., (mit àu ² ) Meiran, (mit aũ ) Dunika, (mit aû ² ) Grob., NB., OB., bràuktive ² Borchow n. FBR. XIII, 26.

Avots: EH I, 238

‡ brañkulêt AP., = brañkaļât.

Avots: EH I, 238

braukulis,

1) jem., der fährt:
brauc, brālīti, braukulīti BW. 9414;

[2) braũkulis Ruj., = braukts.]

Avots: ME I, 326

[brauļât, mit der Hand über das Gesicht streichen Wid.; auch = braucīt, abstreifen. zu bràukt und bulg. brúľъ "streife ab"(Früchte vom Baum).]

Avots: ME I, 326, 327

braulêt L., in der Brust sein.

Avots: ME I, 326

braulība, die Geilheit Wid.

Avots: ME I, 326

braulîgs L., geil.

Avots: ME I, 326

[brauls, herb, bitter Kurmin (unter cierpki).]

Avots: ME I, 326

braulums, die Geilheit, Brust: ēzeļu braulums Ezechiel 23, 20 savā brauluma sajūtā viņš meiteni rāva sev līdz Lejas - Krūmiņš [Wohl zu li. briáutis "sich gewaltsam vordrängen", r. бруя "Strömung" gr. φρυάσσομαι "bin übermütig" air. bruth "Glut, Wut", isl. breyma "brünstig" u. a.; s. Lesken Abl. 293, v. d. Osten -Sachen IF. XXIII, 379, Persson Beitr. 179 und 785 und Walde Wrtb. ² 225.]

Avots: ME I, 326

braũna,

3): auch Druw.

Avots: EH I, 238

braũna, [bràuna ² Lis.], braũņa [Ruj., Salis, C., PS.],

1) der Schorf, Schelfer:
braunas - nuo ādas virsējās kārtas nuolupušas plēnītes Konv. ² 1392;

2) Schuppe:
zivju brauņas;

3) der Schlangenbalg:
pret apmilzumiem derīgas čūsku nuovalkas, braunas;

4) die beim Auskriecen aus Hüllen (der Insekten
z. B.) oder Eiern nachgelassene Haut, Hülle od. Schale L., St., U.;

5) der Helm, mit dem einige Kinder geboren werden
L., St., U.;

6) [auch braũni gesprochen] das Eingeweide
Salis n. U. Wohl zu li. briáutis "sich gewaltsam vordrängen", le. brauļât ai. bhrūņá - m "Embryo", čech. brnka "Kindsfell" u. a.; vgl. Leskien Abl. 293, Stokes Wrtb. 187, v. d. Osten - Sacken IF. XXVIII, 139 ff., Wiedemann BB. XXVII, 244 und W. Schulze KZ. L, 259.]

Kļūdu labojums:
braunas - nuo ādas virsējās kārtas nuolupušas plēnītes Konv. ² 1392 = brauņas - nuo ādas virsējās kārtas nuolupušas plēnītes Konv. ² 1391

Avots: ME I, 327

braũņa (unter braũna),

1): auch Salisb., Seyershof;

2): auch Salisb., Trik.; ‡

7) comm., "kas brauņājas" PV.

Avots: EH I, 238

braũnains, braunaiņa = brauņaina, schorfig: āda ir grubuļaina, bez spīduma, bruņaina Konv. ² 1273.

Kļūdu labojums:
aiz šķiramā vārda jāiesprauž (hinter dem Stichwort ist eizufügen): braũņaîns
braunaiņa = brauņaina

Avots: ME I, 327

braũnât, - ņāt, - āju, tr., schaben, kratzen: ar skaidu priedi mizu brauņāt Poruks. Refl. - tiês, auch brauņîties Lös. n. Etn. III, 161, [Wid.], schelfern, den Balg abwerfen, sich kratzen, sich schuppen, scheuern: kuo tu braunājies? vai tev kasus? N. - Schwaeb. brauņājies tikmē̦r gar akmeņiem, kamē̦r zābaki beigti Poruks.

Avots: ME I, 327

brauņîtiês (unter braũnât): "herangerutschte Röcke od. Beinkleider aufraffen" PV.

Avots: EH I, 238

brauska Schwaneb. "jem., der ohne sich umzusehen geht und daher im Wege befindliche Gegenstände umstürzen oder zerbricht."

Avots: ME I, 327

‡ braušķêt, -u, -ẽju, = braũkšķêt: kauli braušķ Warkl.

Avots: EH I, 238

‡ braušķinât Warkl. "?"

Avots: EH I, 238

brauzdêt, - u, - ēju, brauzît [?], - u, - īju, intr., poltern, Geräusch machen, knopfen: kas rīb, kas brauza [fehlerhaft für brauzd?] gar istabiņu? svē̦ta Māŗa rībēja, svē̦tā Māŗa brauzdēja BW. 1443; Mag. XX, 3, 206. [Vgl. bruzdêt "klappern".]

Avots: ME I, 327

braũžņa, einer, der sich viel unter die Leute mengt: tas tik ir braužņa: gar visiem grib braužņāties Sassm. [Zu braukt.]

Avots: ME I, 327

braũžņâtiês, - ājuos, sich schuppen: cūka braužņājas gar sē̦tu Sassm.

Avots: ME I, 327

bražât: (auf der Stelle) treten, stampfen (z. B. von Pferden gesagt) Salis (bražat).

Avots: EH I, 239

bražât U.li. bradžioti Daukša Post. 165, ₁ ], Bražņât, auch brašņât, - āju, intr., freqn., hin - und her waten: caurām dienām pa dīķi bražņāt un karūsas ķerstīt Alm. man kājiņas nuosalušas, aukstu rasu brašņājuot BW. [Refl. bražâties,

1) hin und her waten
Mitau, Libau;

2) "ziellos, andere störend, sich herumtreiben"
Kursiten.]

Kļūdu labojums:
brašņājuot BW. = bražņājot BW.29306, 1.

Avots: ME I, 327

‡ I brazda, comm.,

1) wer hin und her watet
(brazdenē) Gr.-Buschh.;

2) ein Raufbold, Randalist
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: tāds b., ka ni˙kur ramiņu jemt.

Avots: EH I, 238

‡ II brazda, Lärm, Gekeife (kņada) Dunika: bē̦rni taisa lielu brazdu. rijā gāja tāda b. vaļā, ka bail.

Avots: EH I, 238

brazdaĩķis Kal., ein unbandiger, ausgelassener, viel lärmender Mensch.

Avots: EH I, 238

brazdât: zur Bed. vgl. auch àizbrazdât.

Avots: EH I, 239

brazdât U., hin und her waten.

Avots: ME I, 327

‡ brazdavãks Dunika, = ‡ brazdaĩķis: grūti tādu brazdavāku savaldīt.

Avots: EH I, 238

brazdenêt, suchen, tasten (hauptsächlich auf dem Boden eines Flusses Spr.

Avots: ME I, 327

brazdêt: auch Wessen. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LIV, 231 und LVI, 177.

Avots: EH I, 239

brazdêt (brazdėti "шелестѣть"), = brazdêt. [Zu ahd. brastōn "krachen, prasseln" u. a.]

Avots: ME I, 327

‡ brazdinât(iês) Kaltenbr., brazdinêt(iês) ebenda, geringen Lärm verursachen: kuo tu te brazdinē? Vgl. li. brazdinti dass.

Avots: EH I, 239

‡ brazduôt, lärmen, poltern, polternd gehen Oknist: kuo tu tur brazduo pa timsu? Refl. -tiês, lärmen, poltern Oknist; raufen (intr.), tollen Dunika: bē̦rni, kuo te brazduojaties? Dunika.

Avots: EH I, 239

brazdu: brazdu brazdām Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89.

Avots: EH I, 239

brazdu, brāzdu, brāzdu - brāzdumis Gr. - Sess., Interj. (bràzd): brizdu brazdu, mit Holter Gepolter. brizdu brazdu iet, im Gehen alles über einen Haufen werfen St. brizdu brazdu aizbrauca kalnā Duomas IV, 455. es tā piena strē̦busise brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581.

Avots: ME I, 327

brazgu, mit Lärm: es tā piena stre̦busēs brizgu, brazgu kaņepēs BW. 32581, 2.

Avots: ME I, 327

brizgu, brazgu,

1) mit Lärm:
es tā piena strē̦busēs, brizgu brazgu kaņepēs BW. 32581,

2) brizgu brazgu ["?"] māte, apaļi bē̦rni RKr. VII, 3.

Avots: ME I, 333

‡ brazulis "wasserdichter Stoff" Salis. Beruht wohl auf d. Brasil (leichtes Tuch).

Avots: EH I, 239

‡ bražus, Adv., watend Dünhof: viņš b. vilka laivu.

Avots: EH I, 239

brikstu brakstu, Interj., mit grossem Lärm U.

Avots: ME I, 332

brizdu brazdu, brizdu brazdām, holter di polter, mit Lärm: brizdu brazdām vēlīnie viesi drāzās muzikantiem pakaļ A. XV, 361. brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581.

Avots: ME I, 333

‡ l čabraki, ein (weiter Schnehpeln) Frauenrock Frauenb., Pampeln (hier mit geringschätziger Bed.): čabrakus pacē̦lusi Janš. Dzimtene V, 363. viņai ... č. purēs nuo uztraukuma Bandavā II, 294. Vgl. šabraks.

Avots: EH I, 281

‡ II čabraki Gramsden. = šabraki II.

Avots: EH I, 281

‡ cē̦bra, saturea hortensis NB.

Avots: EH I, 267

dabràukt,

1): dabrauču ciema sē̦tu Pilda n. FBR. XIII, 61; ‡

3) tr., hinzufahren
Saikava: d. zirgu pie kā. ‡ Refl. -tiês, unversehens hinzufahren: par tivu jums dabraucies pie ķirpas Saikava.

Avots: EH I, 300

dabràukt Spr., PS., [Drsth.], intr.,

1) hinzufahren:
dabraukusi pie vārtiem Sproģis 28;

[2) hinfahren (bis zu einer bestimmten Stelle)].

Avots: ME I, 428

dabrava U., einer, der sich seine Kleidung beschmutzt. [Zu gr. δέφω "knete, walke"?]

Avots: ME I, 428

dabravecis, ein tüchtiger, vernünftiger Mensch. [Zu daba, dabļš.]

Avots: ME I, 428

dambra, dambrava Spr., der Sumpf: viņiem netikās vakarā uz turieni pa dambrām un siekstām dauzīties.

Avots: ME I, 436

[dam̃brains N. - Peb., feucht, nass: d. purvs.]

Avots: ME I, 436

debesbràucamā diena, der Himmelfahrtstag.

Avots: ME I, 449

duobracis: cimdi, zeķes duobračam BW. 27812.

Avots: EH I, 349

duobracis, der Grab-, Totengräber BW. III ^3, 875.

Avots: ME I, 532

dubra,

1) ein Sumpf, Moor
Lubn. n. Etn. III, 1;

[2) dubras, ausgefahrene Grüfte auf Wegen
Mar. - Zu dubļi. Fraglich ist die Zugehörigkeit von] dubras [Var.: labas, guobas] zemes arājiņš BW. 14425, 4 var. [Der Zusammenhang spricht dafür, dass hier von einem guten Boden die Rede ist; vielleicht also von einem Adj. * dubrs (etwa: reich an schwarzem Humus; vgl. ir. dub "schwarz"). Dazu eine Mitteilung aus Schujen: "dubra (Adj. od. Subst.?) zeme = auglīga, stipra māla zeme".]

Avots: ME I, 509

[dubraîns Mar., grüftig: d. ceļš.

Avots: ME I, 509

dùmbra ² , ‡

3) eine kotige Stelle
(mit um̃) Siuxt; "vaļēja zeme, kas saslīdējusi ūdeņainā vietā" Ekau.

Avots: EH I, 341

[dùmbra ^2,

1) eine grosse Pfütze
Grawendahl;

2) eine morastige Wiesse
Bers.]

Avots: ME I, 514

dum̃braîns, schlammig, kotig, sumpfig: dumbrains grāvis, d-a lāma.

Avots: ME I, 514

dumbras, quellige Stellen Mag. IV, 2, 114.

Avots: ME I, 514

dumbrava, eine ausgefahrene oder vom Vieh ausgetretene, moorige Stelle U.

Avots: ME I, 514

ìebradât, ‡

2) watend eintreten
(tr.) Strasden (> iebradet): ziemu te iebradā taku, kad te staigā. man pa˙priekšu vajadzēja ie. ceļu; tad tik viņš nāca.

Avots: EH I, 504

ìebradât, herein -, hineinwaten.

Avots: ME II, 4

ìebrakstêtiês, ìebrakšķêtiês, erdröhnen.

Avots: ME II, 4

‡ ìebram̃mêt "durchschelten, durchprügeln" Frauenb.: tu zirgu iebrammēsi, pec nevarēsi vairs valdīt.

Avots: EH I, 504

ìebraũcît: ie. uogas bļuodā Saikava. ie. vìles, in doppelt od. mehrfach zusammengefaltetem Stoff durch wiederholtes Streichen Falten (Säume) entstehen lassen.

Avots: EH I, 504

ìebraũcît, irgendwo herein -, hineinstreichen, - streifen, - sammeln.

Avots: ME II, 4

ìebraũkât: kas ir tādi iebraukāti zirgi, tie jau mājas zin Siuxt. visi (sc.: puiši) labi iebraukāti: ar Jānīti Rīgā brauca, ar Peteri baznīcā, ar Miķeli ... uz Jelgavu ... Tdz. 42025.

Avots: EH I, 504

ìebràukt, ‡

4) ein-, herein-, hineinfahren
(tr.): ie. vāģus šķūnī AP., Saikava. kad bij iebraukti piedarbā pajūgi Brigadere Daugava 1928, S. 302; ‡

5) = ìebraũcît Dunika (mit aũ ): saimnieks visu naudu iebrauca sev saujā. ‡ Refl. -tiês,

1) vai tev būs īstās mājās iebraucies? Saikava, wirst du - den Weg nicht gut kennend ins rechte Gesinde hineingefahren sein?

2) hineinfahren:
netīšam iebraucuos meitu mātes sētiņā Tdz. 40049;

3) fahrend in Schwung kommen:
viņš tâ iebraucies, ka nevar zirgu nuoturēt Laud., Lubn., Sessw.

Avots: EH I, 504

[ìebràukt,

1) ein -, herein -, hineinfahren:
kādēļ šai sē̦tā iebraukuši BW. III, 1, 13;

2) (einen Weg, eine Spur) einfahren:
Sprw. pa iebrauktu sliedi viegli te̦k. pa ragavām iebrauktuo sliedīti A. XX, 265. ceļš bij brangi iebraukts Janš.;

3) (ein junges Pferd) einfahren:
Sprw. iebrauktu zirgu viegli gruozīt. pirmuo reizi iebraukuši jaunu zirgu Etn. II, 121.

Avots: ME II, 4

‡ iebrauktne,* in der Verbind. ratu ie., eine Remise: ratu iebrauktnē te̦lpas atliku Brigadere Skarbos vējos 241.

Avots: EH I, 504

‡ iebrauktuva, = iebrauktuve: katrā prastākā iebrauktuvā Janš. Dzimtene IV, 90.

Avots: EH I, 504

iebrauktuve, die Einfahrt BW.

Avots: ME II, 4

izbradât, ‡

2) = izstaîgât 3 (vulgär): es tuo mežu e̦smu izbradājis pē̦du pie pē̦das Salis.

Avots: EH I, 435

izbradât, tr., aus-, abtreten: labību puiši ar vīzēm izbradāja BW. 12557. Sprw.: krievs, leitis tava tē̦va pakšus izbradās, wird zufolge deines leichtsinnigen Lebens in dein Haus als Herr einziehen. Refl. -tiês, nach Herzenslust waten: nu bē̦rni labi izbradājušies pa dubļiem.

Kļūdu labojums:
abtreten: labību... 12557 = abtreten; schmutzig treten: (paladziņus)... 12559

Avots: ME I, 718

izbrakalêt, tr., abjagen, abquälen (vom Pferde) Wain.

Avots: ME I, 718

izbrakšķinât, izbrakšinât, tr., das Flachsbrechen beendigen, eig. auspoltern: mēs tavus liniņus izbrakšinājām BW. 28453.

Avots: ME I, 718

izbrammêt, tr., durchschelten: viņi jūs gribēja labi izbrammēt.

Avots: ME I, 718

izbranguôt, tr., ausschmücken: gaspaža ar dārgumiem izbranguota St. Refl. -tiês, sich schmücken, prunken Liev.

Avots: ME I, 718

izbraucinât, tr., zur Genüge spazieren fahren: izbraucini mūs ratuos, kamanās Dond.

Avots: ME I, 718

izbraũcît,

1): ausmassieren
Saikava: i. sāpi. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss streifen, streichen: es nu ešu diezgan ar auklām izbraucījies Saikava.

Avots: EH I, 435

izbraũcît [li. išbraukýti],

1) gründlich streichen, gerben:
ādu ar brauķi izbrauka mīkstu Konv. ¹ 22;

2) abstreifen, streifend verwirren:
lācis auzas izbraucījis; vgl. BW. 14182.

Avots: ME I, 718

izbraũkalêt, ‡

2) hinaus-, fortfahren (von mehreren nicht gleichzeitig Fahrenden gesagt)
Kaltenbr.: viesi izbraukalēja pa mājām Pas. VII, 96.

Avots: EH I, 435

izbraũkalêt, hin und her wieder fahrend durchqueren: tas izbraukalē visus ārpagastus Latv.

Avots: ME I, 718

izbraũkât, tr.,

1) fahrend durchqueren, zurücklegen:
malu malas. kur es tādu tālumu varu izbraukāt LP. VII, 481;

2) ausfahren:
ceļu, zirgu. zirgi šad tad izbraukā, lai nepaliek līkas kājas. Refl. -tiês, kreuz und querfahren: izbraukājies pa Rīgu visu dienu Etn. III, 176. riņķi vien izbraukājies LP. VII, 975.

Avots: ME I, 718

izbràukt,

3): pa[r] nedēļu varēja i. Rīgu (konnte man nach Riga und zurück fahren)
Ramkau; ‡

4) fahrend ermüden
Iw., Linden in Kurl.: (zirgs) šuodien krietni izbraukts Janš. Dzimtene I ² , 40.

Avots: EH I, 435

izbràukt [li. išbraũkti], intr.,

1) hinausfahren:
nupat viņš izbrauca pa vārtiem. izbraukt zaļumos, einen Ausflug machen. Sprw.: kad izbraucis, tad jābrauc, kad kuo iesācis, tad jāpabeidz;

2) ausfahren:
ceļu, pļavas, lauku. dieviņš deva izbraucamu kumeliņu, ein Fahrpferd BW. 29745, 2;

3) befahren:
malu malas, visu pasauli. Refl. -tiês, nach Herzenslust fahren, viel umsonst fahren: viņš izbrauciens pa jūŗu LP. VI, 798. izbraucies visu nakti VII, 975. man būs atkal jāizbraucas velti VII,630.

Kļūdu labojums:
VIII, 630 = VII, 630

Avots: ME I, 718

‡ izbraukuļât Warkl., = izbraũkalêt.

Avots: EH I, 435

izbràukums, die Ausfahrt, der Ausflug: izbraukums zaļumuos.

Avots: ME I, 718

‡ ķebra kāja "?": izburtuojis ... visas ķebra kājas un sastrīpuojumus A. Brigadere Daugava 1928, S. 11. Vgl. ‡ ķe̦barkājis.

Avots: EH I, 692

‡ klubraki Frauenb. "alte, schwere Stiefel".

Avots: EH I, 621

‡ *kobra oder *kobre, zu erschliessen aus tahm. kobr Puznieki, das Genick: tu dabūsi pa kobr.

Avots: EH I, 637

[kum̃bra Dunika, der Buckel: kaķe kumbru izme̦tusi. uzkaci (= iesit) ķēvei pa kumbru!]

Avots: ME II, 310

kumbračâs nest, = kukaragās n.

Avots: ME II, 310

[kum̃brains Dunika, ausgebogen, mehrfach gekrümmt.]

Avots: ME II, 310

‡ ļabraks (so gesprochen; mit hochl. a < e̦?) Saikava "lempīgs, padumjš cilvē̦ks".

Avots: EH I, 768

lĩdzbràucẽjs, der Mitfahrende: kad visi līdzbraucēji gatavi... BW. III, 1, 101.

Avots: ME II, 479

lubraks: tādi lubraki (von schlechten Spielkarten gesagt) vien sanākuši Trik.; ein plumper, ungeschickter od. träger Mensch Lems., Sonnaxt; ein dummer Mensch AP.; ein Akzisebeamter Rutzau (vgl. Janš. Līgava II, 13).

Avots: EH I, 759

lubraks, ein schäbiger, verlcommener Kerl Grünh., Drosth. n. Etn. IV, 130; ein plumper, ungeschickter Mensch Mar. n. RKr. XV, 124; ein Schimpfwort Blaum.: [lubraki kruogū Janš. Dzimtene ² III, 267].

Avots: ME II, 509

‡ ļubraks, ein nachlässig gekleideter od. sich nicht fein zu benehmen verstehender Mensch Saikava; "nuolaidīgs, neraže̦ns cilve̦ks" Meselau.

Avots: EH I, 773

ņibra, ‡

2) "?": cauri nuokarājušuos skrandu skarām un ņibrām Janš. Mežv. ļ. II, 167.

Avots: EH II, 114

[ņibra, ein Kosename für Mädchen: re, kâ šī mazā ņibra māk jau ar vīriešiem bučuoties Janš. Dzimtene V, 267.]

Avots: ME II, 902

nùobradât,

3): strādnieki nuobradājuši bre̦ngu stigu pa mežu Saikava. Refl. -tiês, ‡

2) eine Zeitlang waten, trampeln, mit Mühe tretend gehen:
eču visu cēlienu nuobradājies pa mežu Saikava.

Avots: EH II, 33

nùobradât, tr.,

1) abtrampeln, ab -, niedertreten:
pļavu, zâli, labību. miežu lauku nuobradāšu BW. 32746, 2. kam viņš mana brāļa jumtu ar kājām nuobradāja 18544;

2) watend beschmutzen:
bē̦rni pa dubļiem od. pa rasu nuobradājuši apavus od. kājas;

[3) einen Weg eintreten
U.] Refl. - tiês, watend sich benetzen, sich beschmutzen: vai kâ bērni nuobradājušies!

Avots: ME II, 764

‡ nùobradinât, ein undichtes Gewebe fertigweben Saikava: kas tur nu tādu bradeni kuo bradināt, - piesit reizas piecas ar sistavām, un jau uolekts nuobradināta.

Avots: EH II, 33

nùobraĩkšêt: duris nuobraikšēja, kad tās cirta cieti Dunika.

Avots: EH II, 33

nùobraĩkš(ķ)êt, intr., eine kurze Zeit laut krachen, knattern: visas rūtes nuobraikšķēja Degl. viņš rāva, ka drēbes gabals vai nuobraikšķē De̦glavs Rīga I, 14. duobīgi nuobraikšēdama sagāzās telts Vēr. II, 351.

Avots: ME II, 764

nùobraĩkš(ķ)êt, intr., eine kurze Zeit laut krachen, knattern: visas rūtes nuobraikšķēja Degl. viņš rāva, ka drēbes gabals vai nuobraikšķē De̦glavs Rīga I, 14. duobīgi nuobraikšēdama sagāzās telts Vēr. II, 351.

Avots: ME II, 764

‡ nùobrakalêt, beschädigen, vertragen Frauenb.: es tev neduošu jaunās kurpes pa skuolu n.

Avots: EH II, 33

nùobrakarêt, tr., beschädigen, zerschlagen: skuolnieki nuobrakarējuši skuolas galdus Sassm.

Avots: ME II, 764

nùobrakšķêt (unter nùobrakstêt): visa naba nuobrakšķēja Tdz. 55557.

Avots: EH II, 33

[nùobrakstêt Warkl.], nùobrakš(ķ)êt, nùobrākš(ķ)êt, intr., laut erknallen, eine kurze Zeit krachen, knattern: kaut kas nuoknakšķēja, nuobrakšķēja Kleinb. te piepeši lazdu krūmi nuobrākšķēja Blaum. Refl. - tiês, sehr stark eine Weile krachen, knattern: gulta nuobrakšējās A. XII, 134. pēc brīža tur kas stipri nuobrākšējās Blaum.

Avots: ME II, 764

nùobrammêt, durchelten, durchschimpfen Spr.

Avots: ME II, 764

nùobraucinât, ‡

2) = nùobraũcît: gludinuot n. starp drēbēm nuovītu auklu Vank.

Avots: EH II, 33

[nùobraucinât L., abfällig machen, abbrühen (Haut, Haare).]

Avots: ME II, 764

nùobraũcît [li. nubraukýti], tr., abstreichen, abstreifen: krunkas, svārkus, cimdus, lapas, uogas. viņš nuobraucīja iesirmuo bārzdu Niedra. baltajam ābuolam gali vien nuobraucīti BW. 28671. nuobraucīšu apentiņus 32758.

Avots: ME II, 764

‡ nùobraũkalêt, eine gewisse Zeitlang hin und her fahren: uz zaķiem (auf der Hasenjagd) nuobraukalējām visu dienu Saikava.

Avots: EH II, 33

‡ nuobraukas, "die Abgängsel beim Abstreifen" Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 223.

Avots: EH II, 33

nùobraũkât, ‡

3) eine gewisse Zeitlang hin und her fahren:
dažu dienu nuobraukāsi, kaķenītes me̦klē̦dams Tdz. 42087. Refl. -tiês,

1): tīri veltīgi nuobraukājies tādu tālu ceļa gabalu Janš Bandavā II, 122; ‡

2) bis zur Erschöpfung od. bis zum Überdruss hin und her fahren:
kâ tas ve̦zums aizdzīts, dze̦n atkal citu, un muļķītis nuobraukājas, skaidri muļķis palikdams Pas. XII, 356.

Avots: EH II, 33

nùobraũkât, freqn. zu nùobràukt, nuobraukā liekās lāses pie puodiņa malas Purap.;

2) abfahren:
zirgu, ratus, ceļu. dievs, duod zivju zvejniekam tikšu laivu nuobraukāt! BW. 11710. tie vakar nuobraukāja mūsu rudzu gabaliņu 20917. [Refl. - tiês, ohne Erfolg und sich erschöpfend wiederholt fahren: nuobraukājās, bet ne˙kā nesasniedza C.]

Avots: ME II, 764

‡ nùobraukšêt = nùobraũkšķêt: kaut kas rijā briesmīgi nuobraukš Pas. XIV, 565.

Avots: EH II, 33

nùobraũkšķêt C., nùobraušķêt, intr., eine kurze Weile stark krachen: tik kauli vien nuobraušķējuši Lp. VI, 884. [nuobraukšķēs vien kauliņi zem manas dūres kâ kaņepju stiebri mīkstīklēs Jaunie mērn. laiki I, 42.]

Avots: ME II, 764

nùobràukt

2): n. zirgu nuost nuo ceļa. ragavas nuobrauc paspārnē AP.;

3): n. ar ruoku pa vē̦de̦ru Dunika, Rutzau;

4): viņas māti ... nereizē nuobraucu Atputa № 639, S. 10. kad tuos vāģus nuobrauks, jaunus vair nedabūs Salis;

7): zirgs tāds skrējējs, ka nuobrauc katru Saikava; ‡

8) fahrend töten, überfahren:
viņu nuobrauca vilciens Linden in Kurl. Refl. -tiês,

1): saiminieks bija stipri nuobraucies, pārbraucis vairāk kai sešdesmit verstes Pas. XII, 134; ‡

3) hinfahren:
nuosabraucu ... da baznīcu Tdz. 55804, 4.

Avots: EH II, 33

nùobràukt [li. nubraũkti "abstreifen"],

1) intr., hinab -, herabfahren:
viņš nuobrauca nuo kalna lejā Aps.;

2) tr., wegfahren:
nuobrauc laivu nuo malas! [intr., wegfahren: atbrauce pa upi ve̦lnē̦ns, salasīja visus... kaulus, salika laivā un nuobrauce Pas. II, 48];

3) abglätten, abstreifen:
uogas Paul., Spr. nuobrauktais ritums Vēr. II, 735; [abstreichen L.; abwischen, abfegen; nuobraũkt skaidas nuo galda Rutzau; ar izkapti iecirtu akmenī un nuobraũcu (vernichtete) visus zuobus Rutzau];

4) abfahren:
zirgu, ratus. zirgi putās nuobraukti LP. VII, 1156;

5) glatt fahren:
ceļu;

6) zurücklegen:
viņš jau bij labu gabalu nuobraucis;

7) im Fahren übertreffen:
viņš visus ar savu sirmi nuobrauc. Refl. - tiês,

1) sich mit fahren abquälen, viel fahrend ermatten:
ja visu dienu esi nuobraucies, tad nav iespējams vakarā sēdēt pie rakstāma galda A. XI, 35

2) um die Wette fahren:
iesim nuobraukties od. uz nuobraukšanuos, wollen wir um die Wette fahren Kurs.

Avots: ME II, 764

‡ nùobraunât N.-Peb., = nùobrauņât 1; "abschälbern, wie ein Schlangenbalg" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 33

nùobraũņât, Refl. -tiês: "nuoberzties" (mit àu ² ) Lös.

Avots: EH II, 34

nùobraũņât, tr.,

1) abschaben:
[krāsa stipri nuobraūāta Austriņš Vērpetē 72.] nuobrauņāti zābaki Poruk. nuobrauņāta svārku mugura A. XX. 807. kuoks gāzās un nuobrauņājis sienu nuokrita vārtuos Latv.;

2) sich an etwas reibend die Kleider beschmieren:
kur nu atkal esi nuobrauņājis svārkus? Druw. Refl. - tiês, sich abschuppen, sich abnäuten (von Schlangen).

Avots: ME II, 764

‡ nùobrauņuôt, = nùobraũņât 1: muguras un paslēpenes ir asiņainas nuobrauņuotas situoties un peŗuoties Azand. 49.

Avots: EH II, 34

nùobražât, nùobražņât, = nùobradât: nuobražņāti rudzi Alm. niedras bij nuobražātas RA.

Avots: ME II, 764

‡ nùobrazdêt, = nùobrazdinêt: šad tad ... iztālēm nuoplīkšēja un nuobrazdēja spārni R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 41. akmins, dibēnī krizdams, nuobrazdējis Nerft n. BielU. nuobrazdēja i[r] nuoskanēja Pas. IX, 179.

Avots: EH II, 34

[nùobrazdinêt, eine Weile poltern: pa negluduo le̦du braucuot nuobrazdinēja vien Warkh.]

Avots: ME II, 764

‡ II nùobrazdinêt "pavadīt laiku lē̦nā, pa daļai nesekmīgā darbā" Kaltenbr.: tâ tur (= pagasta skuolā) nuobrazdinēja.

Avots: EH II, 34

pabradât, ‡

2) radebrechen:
pa krieviski māk gan p. Diet.

Avots: EH II, 121

pabradât, intr., ein wenig waten: pa ūdeni. Refl. -tiês, vergnügt eine Weile waten: pabradāsimies pa upi!

Avots: ME III, 9

pabram̃maņuôt(iês), ein wenig bramarbasieren, poltem: viņš mīl pabrammaņuot(iês).

Avots: ME III, 9

pabram̃maņuôt(iês), ein wenig bramarbasieren, poltem: viņš mīl pabrammaņuot(iês).

Avots: ME III, 9

pabram̃mêt,

[1) ein wenig poltern od. scheiten
Talsen;

2) verprassen:
p. savu naudu Nigr.;

3) "eine Weile lustig (im Kruge) aufleben"
Bauske]. Refl. -tiês, ein wenig bramarbasieren, poltern: vēl pabrammējušies panāksnieki aizbrauca BW. III, 1, 45.

Avots: ME III, 9