brazdu, brāzdu, brāzdu - brāzdumis Gr. - Sess., Interj. (bràzd): brizdu brazdu, mit Holter Gepolter. brizdu brazdu iet, im Gehen alles über einen Haufen werfen St. brizdu brazdu aizbrauca kalnā Duomas IV, 455. es tā piena strē̦busise brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581.

Avots: ME I, 327

brazgu, mit Lärm: es tā piena stre̦busēs brizgu, brazgu kaņepēs BW. 32581, 2.

Avots: ME I, 327

brazdu: brazdu brazdām Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89.

Avots: EH I, 239