Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'brazdu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'brazdu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
brazdu
brazdu, brāzdu, brāzdu - brāzdumis Gr. - Sess., Interj. (bràzd): brizdu brazdu, mit Holter Gepolter. brizdu brazdu iet, im Gehen alles über einen Haufen werfen St. brizdu brazdu aizbrauca kalnā Duomas IV, 455. es tā piena strē̦busise brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581.
Avots: ME I, 327
Avots: ME I, 327
brizdu brazdu
brizdu brazdu, brizdu brazdām, holter di polter, mit Lärm: brizdu brazdām vēlīnie viesi drāzās muzikantiem pakaļ A. XV, 361. brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581.
Avots: ME I, 333
Avots: ME I, 333
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
brazdot
‡ brazduôt, lärmen, poltern, polternd gehen Oknist: kuo tu tur brazduo pa timsu? Refl. -tiês, lärmen, poltern Oknist; raufen (intr.), tollen Dunika: bē̦rni, kuo te brazduojaties? Dunika.
Avots: EH I, 239
Avots: EH I, 239
Šķirkļa skaidrojumā (3)
brazda
‡ II brazda, Lärm, Gekeife (kņada) Dunika: bē̦rni taisa lielu brazdu. rijā gāja tāda b. vaļā, ka bail.
Avots: EH I, 238
Avots: EH I, 238
brizdāt
brizdât, - āju, tr., rasieren N. - Bartau n. LP. VI, 29 (eig. wohl: mit grossem Geräusch den Bart abkranzen; vgl. brizdât, brizdu brazdu [und auch li. brìzinti "тереть" РФВ. LXV, 312]).
Avots: ME I, 333
Avots: ME I, 333
strēbt
strèbt (li. srė̃bti "schlürfen") Serbigal, AP., Neuenb., Wolm., strèbt 2 Nerft, Kl., Prl., strêbt 2 Ruj., Salis, Līn., Iw., Kurs., strēbt U., Praes. strebju od. strèbju Ermes (hier neben dem Imper. streb!), strêbju 2 Salis, Widdrisch, Kurs., strēbju U., Praet. strèbu, strebt U., strebju, strebu, tr., intr., schlürfen, löffeln, mit Löffeln essen U.: strebjat zupu! Kaudz. M. 50. Sprw.: kas karstu strebj, sadedzina lūpas. kas ātri strebj, tam mute de̦g od. ātri strē̦bdams sadedzina lūpas. streb, skruoder, putra laba! RKr. VI, 746. pats tādu putru savārījis, lai strebj! Etn. IV, 42. strebjamais,
a) = strēbiens 2: vienā ruokā... baltu strebjamuo Blaum. Pie skala uguns 178;
b) das Maul, die Fresse:
ja kuo saka saimenīca, duod pa putras (pašu Etn. II, 31) streb[j]amuo BW. 28877 var. Refl. -tiês, zur Genüge löffeln, schlürfen: es tā piena strē̦busies, brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581. - Subst. strèbšana, das Schlürfen, Löffeln; strè̦bums, das beendete Schlürfen, Löffeln; strèbẽjs Spr., strè̦bājs, wer löffelt, schlürft: griķu putras strē̦bājiņi BW. 13077 var. karstas putras strēbējs Turg. Muižn. per. 78, ein Hitzkopf. Zu li. sruõbti, gr. ρ'οφεῖν "schlürfen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 704, Trautmann Wrtb. 294, Boisacq Dict. 844.
Avots: ME III, 1087
a) = strēbiens 2: vienā ruokā... baltu strebjamuo Blaum. Pie skala uguns 178;
b) das Maul, die Fresse:
ja kuo saka saimenīca, duod pa putras (pašu Etn. II, 31) streb[j]amuo BW. 28877 var. Refl. -tiês, zur Genüge löffeln, schlürfen: es tā piena strē̦busies, brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581. - Subst. strèbšana, das Schlürfen, Löffeln; strè̦bums, das beendete Schlürfen, Löffeln; strèbẽjs Spr., strè̦bājs, wer löffelt, schlürft: griķu putras strē̦bājiņi BW. 13077 var. karstas putras strēbējs Turg. Muižn. per. 78, ein Hitzkopf. Zu li. sruõbti, gr. ρ'οφεῖν "schlürfen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 704, Trautmann Wrtb. 294, Boisacq Dict. 844.
Avots: ME III, 1087