bāslis
bâslis [Bers., Fehteln, Laud.], ein Mensch, [
1) "kas ar netīrām lupatām, ar saplīsušām nederīgām mantām piebāzis visas malas, jeb kas arī derīgas lietas mīl nuobāzt tā, ka tās vē̦lāk ir pašam, ir citiem grūti atruodamas Bers.];
2) der sich aufdrängt;
3) ein Zauberer; [
4) ein Hurer
Bers.] [Zu bāzt].
Avots: ME I, 275
1) "kas ar netīrām lupatām, ar saplīsušām nederīgām mantām piebāzis visas malas, jeb kas arī derīgas lietas mīl nuobāzt tā, ka tās vē̦lāk ir pašam, ir citiem grūti atruodamas Bers.];
2) der sich aufdrängt;
3) ein Zauberer; [
4) ein Hurer
Bers.] [Zu bāzt].
Avots: ME I, 275