cil˜puôt, auch
cilpât A. XX, 764, Upīte Medn. laiki, Dond.,
1) Schlingen machen, häkeln: cilpuots gadauts, lakats, priekšauts; kad... kādas dzijas nepareizi ievē̦rtas, tad aužūot aude̦kls cilpā. pļaujuot izkapts cilpā Dond.;
2) Haken machen (wie der Hase), gehen [Wessen]:
mēs tam cilpuojam pakaļ. [Auch: Umschweife brauchen; grosse Sprünge machen U. Refl.
cilpuoties L.
"sich in ein weitläufiges labyrinth verwickeln".]Avots: ME I,
382