Paplašinātā meklēšana

izdẽdêt: svārki saulē un lietū izdēdējuši (= izbalējuši) gluži bāli Nötk.

Avots: EH I, 442

izdẽdêt, die Lebenskraft verlieren, abzehren, elend werden, verwittern: viņš izdēdējis kâ bē̦rza lapa od. kâ pūpēdis od. kâ dieva kuoks Etn. IV, 40. viņa izdēdējusi, ka tikai vēl ir kauli un āda. izdẽdējušas ruokas MWM. IX, 894. izdēdējis kakls AU. tas mirs, - bail tīri paskatīties kâ izdēdējis. nuo trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza nuoras Hiob 30, 3. [tā sieva izdēdējusi St., ist über die Jahre der Fruchtbarkeit hinaus. izdēdējis kuoks U., ein abgestandener Baum]. kas nu tas par guoda uzvalku, jau izdēdējis, ka vairs knapi kuopā turas Druw. labība ir saules karstumā gluži izdēdējusi Dond. Verwünschung: kad tu izdē̦dē̦tu! sāpes lai izdēd kâ miruonis Tr. IV, 88.

Avots: ME I, 727

nùodẽdêt,

1): kâ dūmi tur varēja n. (dahinschwinden)
pa ēkas augšu? Frauenb.; ‡

2) längere Zeit allmählich verwitternd daliegen:
uozuoli, samelnējuši un sasprē̦gājuši, jau var˙būt simtiem gadu nuodēdējuši slapjajā tumsībā Jauns. Raksti V, 364.

Avots: EH II, 39

nùodẽdêt, nùodẽdinâtiês, intr., verkommen, verderben, [abmagern], quienen, zugrunde gehen: ja uzlika ve̦cu mici, lai nuodēd mičuotāja! RKr. XVI, 185. laupītājs sēž, bāls un nuodēdējis LP. I, 137, [Sauken, Ipiķi]. kad tu nuodē̦dē̦tu kâ rudenī niedres purvā! Tr. IV, 526. citas ē̦kas bija nuodēdējušas un applīsušas Saul.

Avots: ME II, 774

padẽdêt: (ein wenig) abmagern: padēdējušie vaigi Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 153.

Avots: EH II, 127

padẽdêt, intr., ein wenig, eine Zeitlang quienen, der Verwitterung entgegengehen.

Avots: ME III, 16

sadẽdêt, intr., verwittern: kuoka daļas pilnīgi sadēdē Konv. ² 769. tās satrūd, sade̦g, sadēdē MWM. VI, 125.

Avots: ME II, 610

dẽdêt, dẽ̦du, dẽdēju, intr.,

1) quienen, hinsiechen, die körperliche Rüstigkeit und Fülle verlieren, [alt sein od. werden]:
te mē̦s de̦dam un nevaram nuomirt LP. III, 58. tā slimā sieva tur dē̦d Stari I, 231. vaigi dē̦d MWM. IX, 187;

2) sich verliegen, stumpfen, stumpfsinnig und müssig die Zeit verliegen:
labāk spuodrināt zābakus, nekâ dēdēt te pie šīm blēņām. gar ielas malām dēdēja re̦ti luktuŗi U. b. 127, 44;

[3) verwittern
U.; hierher] dēdējuma od. dē̦du kārta, Rohhumus Konv. ² 2331. [Zu slav. dĕdъ "alter Mann, Grossvater", gr. τήϑη "Grossmutter" u. a., s. Mahlow AEO. 11, Trautmann Wrtb. 47, Berneker Wrtb. I, 191.]

Avots: ME I, 461

dẽnêt [Nigr., Neuenb., Trik., dènêt ² Bers., Domopol, (= dēdēt), quienen, hinsiechen, verkommen: [kuo tu dēni (wartest ohne jede Aussicht auf Erfolg)? tev jau ne˙kas neiznāks Neuenb.] dēnēji, ubaguoji un plijies MWM. IX, 624. [Vgl. auch apdēnēt Spr., ringsum faulen. Vielleicht aus * dērnēt und in diesem Fall etwa zu ndl. tornen "sich auftrennen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 185.]

Avots: ME I, 464

dirnêt: pats ieiet kruogū, un pate dir̃n ratuos Siuxt; "dēdēt; izdilt" Brucken n. Etn. I, 31; "neēst, baduoties" Kandau und Pröbstingshof n. Etn. I, 31: visu dienu ne˙kā neē̦d; dirnē tik vien.

Avots: EH I, 322

izdēnêt Spr., [izdènêt ² Domopol], = izdēdēt: izdēnējis kâ balta drēbe Bers., Kokn., lai izdēn tā druviņa kâ sarkans dzīpariņš LP. V, 15.

Avots: ME I, 727

I tilêt, -u (Dond., Nigr.) od. -ẽju (A.-Autz), -ẽju, bleichen (von Flachs, Hanf; intr.) A.-Autz, Nigr., "dēdēt" Dond., Schibbenhof: izmē̦rcē̦tus linus liek uz lauka tilēt Schibbenhof. lini tilē, kad tuos izklāj A.-Autz. bijām izlaist linus tilēšanai Janš. Dimtene IV, 170. (mati) gaiši kâ labi tilējuši lini Bandavā II, 249. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb. Zu tale II; in der Bed. "dēdēt" vielleicht identisch mit aksl. talēti "vermodern", vgl, auch tilt I.

Avots: ME IV, 187