dūmakains
dũmakaîns, dũmakājs, [dūmakuots Austriņš M. Z. 17.].
1) von Höhenrauch erfüllt:
dūmakains gaiss ir uz jauku laiku;
2) räucherig, schwül:
dūmakains laiks. gaiss nebij skaidrs. bet dūmakains jeb ar bulu apklāts Kaudz. M.;
3) rauchfarben:
kas tur gāja pa kalniņu dūmakainu paltraciņu Naud. [In der Bed. 1 u. 2 für Kalz. dùmākains 2 angegeben.]
Avots: ME I, 527
1) von Höhenrauch erfüllt:
dūmakains gaiss ir uz jauku laiku;
2) räucherig, schwül:
dūmakains laiks. gaiss nebij skaidrs. bet dūmakains jeb ar bulu apklāts Kaudz. M.;
3) rauchfarben:
kas tur gāja pa kalniņu dūmakainu paltraciņu Naud. [In der Bed. 1 u. 2 für Kalz. dùmākains 2 angegeben.]
Avots: ME I, 527