dūda
II dũda, die Taube: mēs bijām abi divi kâ tie dūdu baluodīši BW. 6515. dūdiņa dūduo, pūš, ūbuo. pa˙priekšu būdiņa, tad dūdiņa. [Vielleicht eine Umbildung von dūja unter dem Einfluss von dūduot.]
Avots: ME I, 524
Avots: ME I, 524
'dūduot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: