daiņât,
-āju, daĩņuôt [" singen" Autz; li.
dainiuoti Lit. Mit. II, 239, 243, V, 295],
tanzen [?], singen (ein Volkslied): ziņģē tē̦vs, daiņā (Var.:
daiņuo, dancuo) māte, man ve̦zdami līgaviņu BW. 1033;
[daĩņuôt Bl.,
kreischen, lustig sein [Nigr.], Oberl. n. U.,
singen Borchow.]
Avots: ME I,
432