dedināt
dedinât, auch wohl dēdinât Kokn.,
1) gackern, kakeln, schnattern:
vistas, zuosis dedināja R. Sk. II, 252;
2) laut schwatzen
Dond.
Avots: ME I, 450
1) gackern, kakeln, schnattern:
vistas, zuosis dedināja R. Sk. II, 252;
2) laut schwatzen
Dond.
Avots: ME I, 450