dedināt

dedinât, auch wohl dēdinât Kokn.,

1) gackern, kakeln, schnattern:
vistas, zuosis dedināja R. Sk. II, 252;

2) laut schwatzen
Dond.

Avots: ME I, 450


dedināt

I dedinât,

1): auch Alschw., Sessau, Siuxt.

Avots: EH I, 313


dedināt

II dedinât, faulen machen, lassen Warkl.: kuoku.

Avots: EH I, 313