de̦ñkts: auch
("stark, kräftig") Dunika, Gtamsden, Kal., OB., wozu das Adv.
de̦n̂kt[i] 2 Schlehk und Suhrs n. FBR. VII, 35;
"gewandt; beherzt" Dunika, Kal., OB.;
de̦nkts "stingrs, stingri savilkts" um Hasenpot und Libau;
kad kas bāžams šaurā caurumā, tad saka: "tas iet traki de̦nkti" (mit Mühe?) ebenda.
kad biezas drēbes jāšuj, adata iet de̦nkti (mit Mühe?) ebenda. Öfters bei Janš.:
vēl muodrs un d. (stramm?) Atpūta № 371, S. 8.
ganta, de̦nkta meita Mežv. ļ. II, 132 (ähnlich 142).
druikta un de̦nkta (sieviete) 80.
ķērās de̦nkti (energisch?)
katram darbam klāt 91,
de̦nkti turēt gruožas 130.
izdejuojuos negantā de̦nkti 164.
tā visus... cienī de̦nkti ievē̦ruot Līgava II, 56. Subst.
de̦nktums: par viņas de̦nktumu un gantumu... nebija šaubu Mežv. ļ. II, 386.
Avots: EH I,
315,
316