de̦va, die Gabe, gew. im Instr. Pl. de̦vām, reichlich: ar maisu, ar pūru, ar riekšavām tik tumsu (nesu) de̦vām, piede̦vām [Blaum.] Stari I, 139; [de̦vas Bers., Abgaben].

Avots: ME I, 459

de̦va: kāznieki iemeta de̦vu traukā RKr. XIX, 123.

Avots: EH I, 317