dē̦sts,

1) die Pflanze
L., St., U.;

2) der Setzling:
iedēstītais dē̦sts gan auga, bet pieņēma pie tam tādu veidu A. XX, 762. dārzāji sējami iepriekš lecekļuos un vē̦lāk dē̦stā pārstādāmi sakņu dārzā Konv. ² 512; sīpuola dē̦sts, Brutzwiebel U.;

3) das Mistbeet
[Lis.], N. - Schwanb., Infl.; dafür gew. leceklis.

Avots: ME I, 464

dē̦sts,

2): auch (mit ê̦ ² ) AP., Ramkau: pavasarī, sēju un dē̦stu (zu *dē̦sts "das Pflanzen"?)
laikā Jauns. Daugava 1928, S. 290. lecektīs dē̦stu sēj priekš Jurģa AP.;

3): auch Ramkau.

Avots: EH I, 319