devums
de̦vums,
1) die vollendete Handlung des Gebens:
vai dieviņu pieminēja par maizītes de̦vumiņu BW. 1440;
2) die Gabe, das Resultat des Gebens:
lai stāv dieva de̦vums Vēr. II, 907; Menge, Fülle: tādu jau man atkal ir dieva de̦vums.
Avots: ME I, 460
1) die vollendete Handlung des Gebens:
vai dieviņu pieminēja par maizītes de̦vumiņu BW. 1440;
2) die Gabe, das Resultat des Gebens:
lai stāv dieva de̦vums Vēr. II, 907; Menge, Fülle: tādu jau man atkal ir dieva de̦vums.
Avots: ME I, 460