1):apmeta vieglu kāju(begann flink zu gehen Lubn., Prl.) un aiztecēja uz nāburga celiņu Pas. Xl, 345. juo (= viņu) mazais kājām stāv(kann stehen) Auleja. zirgu pastatā kājām(man richtet das Pferd auf die Beine),a jis vēl krīt pie zemes Auleja. kad kūlis sasiets, tad viņu uzceļ kā-jās Linden in Kurl. voi vēl kājā?ist er noch auf? schläft er noch nicht? Diet. tu jau esi kājā?bist du schon aufgestanden? Frauenb. (fig.) tam rakstam ir k. un pē̦da,das Schriftstück hat Hand und Fuss Dobl. n. BielU.
"e)" ME. II, 188a, Z. 6 von oben zu ersetzen durch
"2)";
2):kuoku nuo kājas zāģē divatā AP. malka nuo kājas,Holz vom Stamme Gr.-Sess. zemes k. - auch Ramkau. kājas laist,Wurzel treiben Gr.-Sess. n. P. Allunan. kad iesals tik tālu izaudzis, ka jāliek kaltēt, tad berzē iesala kājas(Wurzeln)nuô AP. kārniņa k.(die Nase des Dachziegels)tiek aizstiprināta aiz latas AP. durvis kājās(sperrweit offen) Celm. duru k. Siuxt, eine Stange zwischen der Tür und dem Türpfosten.vārtu k. Siuxt, eine Stange zwischen der Pforte (dem Tor) und dem Zaun.kāju durvis Frauenb., eine altmodische Tür mit einerkāja,ohne eine Angel (vgl. dazu Augstkalns FBR. XIV, 119). tīkla kājas Nogallen "tīkla piesaistījums (pieaudums) pie virves".kàjiņa2 Saussen, die Kurbel am Spinnrad.kãja Orellen, die Wurzel einer Warze oder eines Geschwürs;nīšu kājās ("ierīce nīšu pakāršanai stellēs") kaŗ nītis Frauenb.;
4):vārnu k. Liepna, Ramkau, comarum palustre;
6):"ein Art" ME. II, 188b durch "eine Art" zu ersetzen;
8):anscheinend dieselbe Kohlkrankheit wird auch kuiļa k. Kalz. n. Fil. mat. 28, kuiļa kājas (PV.1, gaiļa kājas oder liekās kājas (AP.) genannt: kāpuosti apme̦tas ar liekam kājām AP. kāpuostiem ir gaiļa kājas ebenda.