diêdzêt, -ẽju, diedzinât, fakt., zum Keimen bringen, keimen lassen, in die Keiime legen: pavasaŗa lietutiņš asnus diedzē Vēr. II, 99. iesalu d. ja dzīve tev dzeju nedziedzēs, vēl mazāk tuo mīkstuļa dusa spēs Teodor.

Avots: ME I, 480

diêdzêt: auch Iw. (mit iê ² ), Linden, Warkl. ‡ Refl. -tiês Warkl. "= dîgt".

Avots: EH I, 326