dimdināt
dìmdinât [C. u. a., dim̃dinât Nigr.],
1) fact., dröhnen machen, erschüttern:
Rīga dimd, Rīga dimd! kas tuo Rīgu dimdināja? skaļas gaviles dimdināja birzi;
2) intr., dröhnen, tosen:
karstajās dienās pamalē dimdina tik savādi Vēr. I, 829.
Avots: ME I, 468
1) fact., dröhnen machen, erschüttern:
Rīga dimd, Rīga dimd! kas tuo Rīgu dimdināja? skaļas gaviles dimdināja birzi;
2) intr., dröhnen, tosen:
karstajās dienās pamalē dimdina tik savādi Vēr. I, 829.
Avots: ME I, 468