dir̂bt [Kreuzb.], schnell laufen; kleinen, leichten Schrittes gehen und nicht gut vorwärtskommen Ar.: Pēterītis dirba tūliņ naski vien pakaļ Vīt. 40. dirb nu dirb veicīgāki! Druw.

Avots: ME I, 469

‡ II dir̂bt, -bu (li. dìrbti),

1) arbeiten
Warkl. n. FBR. XI, 107, 121;

2) "darbināt" (?) Wessen.

Avots: EH I, 321

‡ III dirbt prügeln: nāc še, lai tevi varu d. Janš. Dzimtene IV, 187. puišus teš un dirbj Līgava I, 340.

Avots: EH I, 321

‡ IV dirbt juokus, Scherz treiben, Spass machen: juokus viens ar uotru nedirbj Janš. Dzimtene IV, 191.

Avots: EH I, 321