Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'doņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'doņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (41)

blandoņa

blànduoņa, comm., blànduonis (fem. -ne), auch blanduons, der Vagabund, Landstreicher, Herumtreiber.

Avots: ME I, 309

dīdoņa

dīduoņa, comm., ein unruhiger, unbändiger Mensch Etn. IV, 97.

Avots: ME I, 477

dīkdoņa

dīkduoņa [Nerft], einer, der ohne zu arbeiten sein Brot hat: kas tādiem dīkduoņām nekaiš dauzīties Jauns. [Vgl. li. dykadúonis "wer umsonst sein Brot isst".]

Avots: ME I, 478

dimdoņa

dìmduoņa: auch (mit im̃) AP.

Avots: EH I, 320

dimdoņa

dìmduoņa [C. u. a.], dimduonis, dimds, das Dröhnen, Getöse: vējš atne̦s baznīcas zvanu dimduoņu Vēr. I, 1373. dzird pakavu dimduoņus Latv. dimd atkal dimantkalnuos sauļu dimds Eglītis. jūŗas dimds U. b. 85, 75.

Avots: ME I, 468

dindoņa

dinduoņa: auch Bers., (mit iñ) Ramkau.

Avots: EH I, 320

dindoņa

dinduoņa Lis., Kreuzb., = dimduoņa.]

Avots: ME I, 469

doņa

duoņa, 1): tā (kundzene) bija gaŗa, slaika kâ upes: duoņa Janš. Mežv. ļ. II, 78;

2): (das Brotende)
auch. Selg., (mit uõ ) Glūda.

Avots: EH I, 350

doņa

duõņa Paplacken, Desseln, = duonis I. duoņa (?) Setzen, = duona I.]

Avots: ME I, 534

gaudoņa

gauduoņa, das Geheul: suņu, zvē̦ru, vēja gauduoņa Vēr. II, 1331; MWM. X, 825.

Avots: ME I, 610, 611

glimdoņas

glimduoņas laiks Dünab., = gļimdenis.

Avots: ME I, 626

kaldoņa

‡ kalduoņa Warkl.,

1) die Schwindsucht;

2) comm., ein magerer Mensch.

Avots: EH I, 577

klaidoņa

klaîduõņa, [klaîduônis Kl.], klaîduõnis (fem. klaiduone), der Vagabund, Herumstreicher: laukā, tu klaiduoņa, iz manas mājas! Kaudz. M. saradīsies šādi, tādi klaiduoņi LP. V, 343. ubadzes un klaiduones dē̦ls Apsk. Zuweilen mit dem voranstehenden Genit. von pasaule: pasaules klaid.

Avots: ME II, 209

kņadoņa

kņaduoņa, ein grosser Wirrwarr verschiedener Stimmen, grosses Gekeife, Gekreisch, grosser Lärm: kaut kuo līdzīgu šai kņaduoņai viņš e̦suot dzirdējis tikai Maskavas zvērnīcā Vēr. I, 1150.

Avots: ME II, 252

kuldoņa

kulduoņa, kulda, ein Nimmersatt: kâ kulduoņa od. kulda, nevar vien pieēdināt Serb.

Avots: ME II, 306

maldoņa

‡ malduoņa, comm., wer irreführt: viņu ... kaut kāds m. maldina Kaudz. Izrurieši 243.

Avots: EH I, 780

muldoņa

mùlduoņa,

2): auch AP., (mit ul̂ 2 ) A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 86, (mit ùl 2 ) Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 831

murdoņa

murduoņa,

1) das Murmeln, Geflüster; Sprudeln
Grünh.;

[2) "jem., der im Schlaf redet"
Warkl.].

Avots: ME II, 668

ņurdoņa

ņurduoņa,

2): ein häufig knurrender Hund
AP.

Avots: EH II, 116

ņurdoņa

ņurduoņa,

1) das Gebrumme, Geknurre
A. VII, 601;

2) comm., der Brummbär, Sauertopf.

Avots: ME II, 906

palaidoņa

palaiduoņa: pàlaiduoņas un bezkauņas! Janš. Līgava II, 181. e̦smu tāda p. un nuogānāma sieviete 147.

Avots: EH II, 148

palaidoņa

palaiduoņa Lennew., = palaidnis, palaidne.]

Avots: ME III, 55

šķīdoņa

šķîduoņa: auch Gr.-Buschh., Kalupe, Oknist.

Avots: EH II, 639

šķindoņa

šķinduoņa, das Klingen, Klirren: trauku šķinduoņa Upītis Sieviete 262. kuokļu šķinduoņa Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 137. ieruoču šķinduoņu Dz. V. nemitīguo tramvaju šķinduoņu A. Brigader Daugava I, 955.

Avots: ME IV, 42

smerdoņa

‡ sme̦rduoņa Pas. V, 446 (aus Planhof), eine stinkende weibliche Person.

Avots: EH II, 536

smirdoņa

smir̂duoņa,

1) auch (mit ir̂ 2 ) A.-Ottenhof.

Avots: EH II, 538

smirdoņa

smirduoņa,

1) Gestank:
nuo . . . smagās smirduoņas Skalbe Stari 1907, S. 735. tāda smirduoņa, ka ne tuvienē nevar pieiet;

2) = smirdeklis: tu ruokā pajēmi tādu smirduoņu! Gr.-Buschhof. tu esi smirduoņa 2 nuo cilvē̦ka! Dond.

Avots: ME III, 966

spaidoņa

spaiduoņa, der Druck: guļas kâ spaiduoņa uz dvēseli B. V.; tur bij liela spaiduoņa (Gedränge) Golg., Bers., (mit aî 2 ) Bauske.

Avots: ME III, 980

spārdoņa

spā̀rduoņa 2 Selsau, wer mit den Füssen heftig ausschlägt: saķert spārduoņu (gemeint ist ein Ferkel) pa vidu MWM. X, 889; in Bers. bedeute spārduoņa wiederhoites Ausschlagen (mit den Füssen) gegen einander.

Avots: ME III, 987

tirdoņa

‡ tirduoņa "ilgstuoša, intensīva tirdīšana" (?): (šaubu apstātam cilvē̦kam) tirduoņu pavairuoja vēl ... nejēdzīgais uzbrukums Austriņš Raksti IV, 561.

Avots: EH II, 683

vērdoņa

vē̦rduoņa 2 N.-Bartau, starker Frost: kuo tu brauc tādā vē̦rduoņā? N.-Bartau.

Avots: ME IV, 561

ziedoņa

ziêduoņa, der Lenz (?): kâ siltas zieduoņas vē̦smas Janš. Tie, kas uz ūdens 25.

Avots: ME IV, 741

žvargzdoņa

žvar̃gzduoņa Plm., andauerndes Schwirren, Klimpern.

Avots: ME IV, 842

žvūgzdoņa

žvūgzduoņa "?": žvūgzduoņa un žvinkstēšana sacēlās viņas ausīs A. v. J. 1896, S. 653.

Avots: ME IV, 848