Paplašinātā meklēšana

atdrēģis, atdrēgnis M., Tauwetter nach gewesenem Frost, atlaide̦ns laiks pēc stipras salas A. X, 1, 529, Lasd., Nerft. Cf. li. ãtdrèkis, Tauwetter und le. drê̦gns, drē̦gs.

Avots: ME I, 154

‡ I drēģis Linden in Kurl., Oknist (mit ê ² ); Markgrafen, Neugut, Stelp., = ‡ III apgrùozs ² ; drēģis Dunika, Rutzau; Siuxt, eine Trage; plur. drèģi ² Sauken, ein Schlittenkorb. Vgl. drāgas und ‡ drē̦gas:

Avots: EH I, 333

‡ II drẽģis Dunika, Kal. "aude̦kls, uz kā uzber pe̦lnus un nuokāš sārmu".

Avots: EH I, 333

‡ mite̦ns Kurmene, = atlaide̦ns: m. laiks ir vidū starp salu un atdrēģi. Zu mist ‡ IV.

Avots: EH I, 819

saslãbt,

1): pēc atdrēģiem, kad sniegs būs saslābis Jauns. Raksti III, 362 (ähnlich 387).

Avots: EH XVI, 448

sliskas "= drēģi" *): sliskas liek uz ragum, kad sìenu, salmus, žagarus ve̦d Ahs. Vgl. etwa liska I 2? *) Das oben an seiner Stelle fehlende drēģi bedeute in Sauken einen Schlittenkorb.

Avots: ME III, 933

strĩķêt,

1): (Ziegel) streichen (beim Herstellen)
Siuxt; (die Sense od. ein Messer) streichend schärfen ebenda; hobeln Orellen; wiederholt sich an etwas reiben: ritenis strīķē, kad drēģis nav labi piesiets Siuxt (ähnlich in Frauenb.); zirgs strìķē ² kājas ("iedams sit vienu kāju pie uotras") Saikava; braucuot ar ragavām pa nuole̦duojušu ieslīpu vietu, tās sāk s. ("?") Orellen; etwas Langes und Schweres (z. B. Balken) so vorwärtsbewegen, dass man zuerst das eine Ende vorwärts schiebt und darauf das andere ebenda. Refl. -tiês: sich an etwas reiben: deķis (braucuot) strīķējas gar riteni Frauenb., Siuxt. izkapts kāta gals pļaunuot strìķējas ² pie ple̦ca Linden in Kurl. (meitas) diezgan ilgi e̦suot uz suola jau strīķējušās Janš. Līgava I, 228; "sich streichen (von Pferden)" Diet. ‡ Subst. strĩķêšana, das Streiche(l)n: par vē̦dara strīķēšanu BW. 20536, 2 var.; ‡ strĩķẽjums, beendetes Streiche(l)n: par vē̦de̦ra strīķējumu BW. 20536, 2 var.

Avots: EH II, 588, 589