dzēlīgs

dzêlîgs,

1) stechend, beissend, sarkastisch:
dzēlīga muša Mar. dzēlīgi vārdi MWM. VIII, 592. dzēlīgu piezīmi Vēr. II, 321. ar čūsku mēlēm dzēlīgām JR. V, 56. juo lielāks naids, juo dzēlīgāki vārdi Duomas IV, 451;

[2) (geschr. dfelixs) gnädig
Lat, kat. (Seite 50 u. 51 des Originaldrucks). für jetziges žẽlîgs],

Avots: ME I, 547, 548