I dzel̂dêt: uz dze̦lbām, kad kāja jeb ruoka dze̦ldē̦ta Lange Latv. ārste S. 62.

Avots: EH I, 353

II dzèldêt izkapti (ve̦lkuot tuo caur karstām uoglēm) "eine Sense härten" N. - Peb.]

Avots: ME I, 540

III dzeldêt Stelp., fest werden (vom Schnee, der sich fest gesetzt hat.) - Vielleicht zu sloven. žlê̦d. klr. óжеледь "Glatteis" gr. χάλαζα "Hagel".]

Avots: ME I, 540, 541

III dzeldêt: vgl. (sa)gal̂dêt.

Avots: EH I, 353

I dzel̂dêt [Kr.], -u, -ēju, dzel̂dît [Selburg. -īju] Druva I, 986. stechen, brennen, hecheln: kad elles muokas me̦tas mani dzeldēt Rainis, brīžam viņš arī dze̦lda diezgan jūtami Vēr. I, 693. dze̦ld kâ liesmas Dēmons 48. dzeldīs tevi.,. ar asām dzeltenēm BW. 32582 var.

Avots: ME I, 540