dūcenis
dùcenis,
1) [auch ducenis Wid.], der Lärm, das Getöse;
2) der Brummbär, ein mürrischer, polternder Mensch
Bers.: ne˙kādam dūceņam, asariņu dzērējam BW. 10220.
Avots: ME I, 523
1) [auch ducenis Wid.], der Lärm, das Getöse;
2) der Brummbär, ein mürrischer, polternder Mensch
Bers.: ne˙kādam dūceņam, asariņu dzērējam BW. 10220.
Avots: ME I, 523