dūrēt
dūrêt, -ēju, mit der Faust schlagen: kâ maizīte neraudāja ar dūrēm dūrējama BW. 2919.
Avots: ME I, 529
Avots: ME I, 529
dūrēt
I dūrêt: ar uotru ruoku pa tuo sizdama un dūrē̦dama Janš. Līgava I, 356. bīstams dūrē̦tājs Mežv. ļ. II, 283.
Avots: EH I, 348
Avots: EH I, 348
dūrēt
‡ II dũrêt, -ẽju,
1) (an)dauern:
tas dūrē ilgu laiku;
2) "ilgi kaut kuo darīt" (mit ù 2 ) Kalz. n. Fil. mat. 26;
3) "den Grund (Boden) erreichen"
Warkl. In der Bed. 1 und 2 aus mnd. duren "dauern, währen".
Avots: EH I, 348
1) (an)dauern:
tas dūrē ilgu laiku;
2) "ilgi kaut kuo darīt" (mit ù 2 ) Kalz. n. Fil. mat. 26;
3) "den Grund (Boden) erreichen"
Warkl. In der Bed. 1 und 2 aus mnd. duren "dauern, währen".
Avots: EH I, 348