Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ecêšas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ecêšas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (4)
ecēša
ecēša: auch (mit è 2 ) Sonnaxt, (mit ê) Gr.-Buschh., ecêšas Kal. Zur Etymologie s. auch Specht KZ. LXII, 210 ff.
Avots: EH I, 366
Avots: EH I, 366
ecēša
ecēša Druw., BW. 12741, 2, ecêšas, ecêkšas Ronneb., Smilt., Trik., ecēža Preili, ecēži U., ecēši BW. 20959, 23643, ein Demin. eceksnīši BW. 27961, die Egge: Sprw. tas jau le̦c par kapeiku nuo jumta ecēkšās Etn. II, 188. ecēšu galdi od. ecēkšgaldi Etn. II, 72, das Holz zur Egge U. ecēšu zari, die Zinken der Egge U. [Nebst li. ekė´čios, apr. aketes, ahd. egida, akymr. ocet dass. zu ecêt.]
Avots: ME I, 565
Avots: ME I, 565
ecēt
ecêt, - ēju, ēju [li. [ekė´ti], eggen. Refl. - tiês,
1) mit Eggen beschäftigt sein
U.;
2) streiten, sich raufen
Tals., Dond.: sākušas lamāties un tâ ecējušās visu dienu A. XXI, 757. ecēšana das Eggen; ecējums,
1) das erfolgte Eggen;
2) das geeggte Land:
vis˙labāk ir zirņus sēt uz ecējuma B.; e̦cē̦tājs, jem., der eggt. Figürl., mazais e̦cē̦tājs, die Bachstelze U. [Nebst ecêšas zu la. occa, gr. dor. # "Egge" und wohl auch zu le. akuots u. a., s. Persson Beitr. 724, Boisacq Dict. 705 f., Bezzenberger BB. XXVII, 173, Walde Wrtb. 2 535, Trautmann Wrtb. 68.]
Avots: ME I, 565
1) mit Eggen beschäftigt sein
U.;
2) streiten, sich raufen
Tals., Dond.: sākušas lamāties un tâ ecējušās visu dienu A. XXI, 757. ecēšana das Eggen; ecējums,
1) das erfolgte Eggen;
2) das geeggte Land:
vis˙labāk ir zirņus sēt uz ecējuma B.; e̦cē̦tājs, jem., der eggt. Figürl., mazais e̦cē̦tājs, die Bachstelze U. [Nebst ecêšas zu la. occa, gr. dor. # "Egge" und wohl auch zu le. akuots u. a., s. Persson Beitr. 724, Boisacq Dict. 705 f., Bezzenberger BB. XXVII, 173, Walde Wrtb. 2 535, Trautmann Wrtb. 68.]
Avots: ME I, 565