Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'eceri' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'eceri' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
ceceris
I ceceris, etwas Abgemagertes, zusammengeschrumpftes: ceceris cilvē̦ks, ceceris bē̦rzs Mar. n. RKr. XV, 109.
Avots: ME I, 367
Avots: ME I, 367
ceceris
ceceris
II ceceris Schwaneb.], cecers, der Stobben, Baumftumpf mit den aus der Erde gerissenen Wurzeln; fig., ein widriger, hämlischer Mensch Adsel; ein Krauskopf Oppek. n. U. [Wegen cencers "ein alter Baumstumpf", das doch wohl eine reduplizierte Bildung zu ce̦rs "knorrige Baumwurzel" ist, wohl eher eine reduplizierte Bildung zum genannten ce̦rs und zu ce̦ra "unordentliches Haupthaar" u. a. (so Persson Beitr. 157, Berneker Wrtb. I, 540 und Trautmann Wrtb. 124, wo auch čečeŗti "struppig machen, kräuseln", r. кокора "im Flussbett angeschwemmter Baumstamm mit Ästen" u. a. herangezogen sind), als (nach Būga KSn. I, 192 und РФВ. LXX, 254 f., vgl. auch Zubatý AfslPH. XVI, 386) eine Ableitung von der Wurzelform in ce̦kuls, kokaža u. a.]
Avots: ME I, 367
Avots: ME I, 367
cieceris
iecerināt
ķeceris
smeceris
smeceris (unter smecere): auch Saikava; der Rüssel eines Insekts; die Fresse Oknist; kuo bāz savu smeceri (Nase), kur nevajaga! Saikava.
Avots: EH II, 534
Avots: EH II, 534
šmeceris
‡ šmeceris, = smecere: kad vāra grūdieni ... ar cūkas galvas pusi ..., tad jāpaņe̦m šmeceŗa kauliņš Lttic. 508 (aus Lettin). ar sivē̦na šmecerīti Tdz. 54320.
Avots: EH II, 648
Avots: EH II, 648
šneceris
šņeceris
šņeceris (unter šņecere),
1): auch Laud.; ‡
2) "wer seine Nase in alles steckt"
Meiran.
Avots: EH II, 652
1): auch Laud.; ‡
2) "wer seine Nase in alles steckt"
Meiran.
Avots: EH II, 652
zeceris
zeceris,
1) ein mit allen Wurzeln ausgehobener Baumstumpf
Adsel;
2) "ein widerlicher, widerspenstiger Mensch"
Adsel.
Avots: ME IV, 701
1) ein mit allen Wurzeln ausgehobener Baumstumpf
Adsel;
2) "ein widerlicher, widerspenstiger Mensch"
Adsel.
Avots: ME IV, 701
Šķirkļa skaidrojumā (14)
ciems
cìems: Demin. ciemītis BW. 11543 var. (aus Lennew.);
1): kam piede̦r tē̦va c. BW. 3736. re̦ti tas ciemiņš (Var.: tā sētiņa), kur pie vārtiem vītuoliņš 3340 var. visu vienu šituo māju sauc ciemu Orellen;
2): "vairāk māju kuopā" Siuxt;
3): auch der Sing. cìems - der Ort, wohin man zu Besuch geht
AP.; " viesuošanās" Warkl.; uz ciemu iet, zu Besuch gehen Orellen;
4): ciemā nākt, iet, angreifen, überfallen
(ironisch) Saikava: ciema iedams dabūju par smeceri; ‡
6) ein guter, freundschaftfich gesinnter Nachbar
Dunika, OB., Rutzau: redzi, ciem! Janš. Dzimtene III 2 , 256; ‡
7) ciema grē̦ks PV., einmaliges Bettpissen:
zē̦nam šuonakt nuoticis ciema grē̦ks.
Avots: EH I, 277
1): kam piede̦r tē̦va c. BW. 3736. re̦ti tas ciemiņš (Var.: tā sētiņa), kur pie vārtiem vītuoliņš 3340 var. visu vienu šituo māju sauc ciemu Orellen;
2): "vairāk māju kuopā" Siuxt;
3): auch der Sing. cìems - der Ort, wohin man zu Besuch geht
AP.; " viesuošanās" Warkl.; uz ciemu iet, zu Besuch gehen Orellen;
4): ciemā nākt, iet, angreifen, überfallen
(ironisch) Saikava: ciema iedams dabūju par smeceri; ‡
6) ein guter, freundschaftfich gesinnter Nachbar
Dunika, OB., Rutzau: redzi, ciem! Janš. Dzimtene III 2 , 256; ‡
7) ciema grē̦ks PV., einmaliges Bettpissen:
zē̦nam šuonakt nuoticis ciema grē̦ks.
Avots: EH I, 277
grecelis
kaikaris
kaîkaris 2 , [kaikars],
1) ein Zerlumpter, Zottiger, der Lump, ein Habennichts:
nu tevi meklē kaikaru [oder zum nom. s. kaikara?] draudzene BW. 18927 [Schrunden]. trīs tautu kaikari me̦klē̦tāji 18926 [Alschw.];
2) ein Springinsfeld, ein Unbändiger
Kand.;
3) ein Stümper
L.;
4) eine Art Pferd; eine Schindmähre
U.;
5) kaikars "ein magerer Mensch; ein harter Mensch"
A. XV, 2, 237. -[kaikaris 1 ist nebst kaikara wohl als eine reduplizierte Bildung zu kākari, kakari, kankari (vgl. auch ceceris II), serb. kokòrav "struppig" u. a. zu stellen (vgl. Berneker Wrtb. I, 540). Dagegen kaikaris 2, 3 und 5 ist wohl zu kaika gehörig, während die Zugehörigkeit von kaikaris 4 zweifelhaft bleibt.]
Avots: ME II, 132
1) ein Zerlumpter, Zottiger, der Lump, ein Habennichts:
nu tevi meklē kaikaru [oder zum nom. s. kaikara?] draudzene BW. 18927 [Schrunden]. trīs tautu kaikari me̦klē̦tāji 18926 [Alschw.];
2) ein Springinsfeld, ein Unbändiger
Kand.;
3) ein Stümper
L.;
4) eine Art Pferd; eine Schindmähre
U.;
5) kaikars "ein magerer Mensch; ein harter Mensch"
A. XV, 2, 237. -[kaikaris 1 ist nebst kaikara wohl als eine reduplizierte Bildung zu kākari, kakari, kankari (vgl. auch ceceris II), serb. kokòrav "struppig" u. a. zu stellen (vgl. Berneker Wrtb. I, 540). Dagegen kaikaris 2, 3 und 5 ist wohl zu kaika gehörig, während die Zugehörigkeit von kaikaris 4 zweifelhaft bleibt.]
Avots: ME II, 132
rukšināt
II rukšinât: cūka rukšina ar smeceri pa sili Warkl. ‡ Refl. -tiês Auleja, sich Futter suchend wühlen (von Schweinen).
Avots: EH II, 383
Avots: EH II, 383
ruksis
saverkšķelēties
‡ saverkšķelêtiês, sich zusammenziehen, einschrumpfen: ze̦mākās vietās tupeņi saverkšķelējās kâ ... tabakas lapas J. Niedre Ķeceris Latgalē 87.
Avots: EH II, 465
Avots: EH II, 465
smecere
smecere Mar., Saikava, PS., Stomersee, A.-Schwaub., Ober-Kurl. (z. B. Wessen), Lettg. (z. B. Zb. XV, 192), smeceris Manz. Lettus, Glück Spr. Sal. 11, 22, L., U., Karls., der Saurüssel: kur tu, cūka, bāz smeceri! Mar. n. RKr. XV, 136. deve cūkas smecerīti BW. 33322. cūka uzslien smeceri uz augšu Zeif. III, 2, 134. gaiļam dũre pakaklī, sivē̦nam smecerī BW. 33276; Rüssel von Insekten und Elephanten: savu smeceri līdz gre̦bzdiem iebāz-damas, asinsutis izsūc kuoka barības Konv. 2 199. zuobi līdzīgi smeceriem MWM. IX, 557; (übertragen) die Fresse: vajadzēs kraut tev par smeceri Krišs Laksts 42. Zu smecele 2.
Avots: ME III, 955, 956
Avots: ME III, 955, 956
šņecere
šņecere Meiran od. šņeceris Bers., die Schnauze: duošu zirņu, duošu pupu, duošu cūkas šņecerīt[i] (Var.: būs cūciņas šņukurīt[i]s) BW. 33278, 1.
Avots: ME IV, 94
Avots: ME IV, 94
spurkšķināt
spurkšķinât: s. (mit ur̃ ) ratiņu Serben. vāveres ... spurkšķinādamas (= spurkšē̦damas) iele̦c kamanās Sudrabkalns V. b. 1. 138. knauķi spurkšķināja smieklus (lachten prustend) J. Niedre Ķeceris Latgalē 14. "spúrkšinât" ME. III, 1033 zu verbessern in "spur̃kšinât".
Avots: EH II, 565
Avots: EH II, 565
tincināt
tiñcinât: kaķis kurmi tincināja (Var.: spīdzināja), aukliņā karina BW. 2246, 1 var. ‡ Refl. -tiês "?": par puišu un meitu tincināšanās kāri J. Niedre Ķeceris Latgalē 57.
Avots: EH II, 683
Avots: EH II, 683
tiptināt
‡ tiptinât, eine Kausativform zu tipinât I (?): Jurka ... tiptināja zirgu sīkiem riksīšiem uz baznīcas pusi J. Niedre Ķeceris Latgalē 54.
Avots: EH II, 683
Avots: EH II, 683
uzlaist
uzlaîst,
7): auch AP., Salis; uzlaižamais Salis "sitamais"; ‡
9) u. riksi, im Trab laufen od. fahren machen:
būtu ērzelis, uzlaistu slaidu riksi J. Niedre Ķeceris Latgalē 18. Refl. -tiês, ‡
3) sich hinlegen auf:
sivē̦ni uzlaidušies (= uzgūlušies) virspus migas, - laikam par siltu Seyershof; ‡
4) sich auf etwas einfinden (bilden)
Iw.: dažreiz guovij utis uzlaižas. nuoliek sieru, lai kamariņa uzlaižas virsū.
Avots: EH II, 727
7): auch AP., Salis; uzlaižamais Salis "sitamais"; ‡
9) u. riksi, im Trab laufen od. fahren machen:
būtu ērzelis, uzlaistu slaidu riksi J. Niedre Ķeceris Latgalē 18. Refl. -tiês, ‡
3) sich hinlegen auf:
sivē̦ni uzlaidušies (= uzgūlušies) virspus migas, - laikam par siltu Seyershof; ‡
4) sich auf etwas einfinden (bilden)
Iw.: dažreiz guovij utis uzlaižas. nuoliek sieru, lai kamariņa uzlaižas virsū.
Avots: EH II, 727
uzriest
uzriest (li. užriẽsti "aufrollen auf") aude̦klu Festen, Golg., Lös., Meselau u. a., den Webstuhl mit Garn bespannen. uz buomja... uzriest dzijas (A. XI, 84) oder ve̦lkus (Bers.), das geschorene Garn auf den Weberbaum bringen. smeceris kâ vērdiņš uz augšu uzriests ("?"). Refl. -tiês "?": kas tam jaunajam mežkungam uzriesies (sich angesammelt?) uz dūšu, ka nevar mani ieredzēt? Jaun. mežk. 211.
Avots: ME IV, 374
Avots: ME IV, 374