ŗukšķinât, s. rukstêt.

Avots: ME III, 588

I rukšinât, rukšķinât, s. rukstêt.

Avots: ME III, 557

I rukšinât: auch AP.

Avots: EH II, 383

II rukšinât, wühlen U. (unter racinât): es neduošu tā kalniņa cūciņām rukšināt FBR. Vl, 47 (aus Nirza).

Avots: ME III, 557

II rukšinât: cūka rukšina ar smeceri pa sili Warkl. ‡ Refl. -tiês Auleja, sich Futter suchend wühlen (von Schweinen).

Avots: EH II, 383